Rīdzinieks Andrejs (vārds mainīts) "Latvijas Avīzes" redakcijai satraukts izstāstīja šādu savu stāstu – viņam piezvanījis nepazīstams cilvēks, kurš zinājis gan viņa vārdu, gan telefona numuru, gan adresi un gribējis ievākt datus.

Reklāma

Andrejs daudz lasījis par krāpniekiem un to zvaniem, tāpēc nekādās sarunās nav ielaidies. Pēcāk internetā gan pārbaudījis telefona numuru, no kura zvanīts, tas uzrādījās kā Centrālās statistikas pārvaldes numurs, taču Andrejs bija dzirdējis, ka krāpnieki prot arī ģenerēt svešus numurus, piemēram, medijos ir rakstīts, ka numuri, kurus izmantojuši blēži, uzrādījušies kā banku numuri.

"Latvijas Avīze" vērsās Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), lai noskaidrotu, vai statistiķi tiešām zvana iedzīvotājiem un ir informēti par viņu adresi un citiem datiem.

Kāpēc vajag aptaujāt

Lai palīdzētu veidot datos balstītus lēmumus un valsts politiku nozarēs, lai novērtētu procesus utt., CSP regulāri ne tikai ievāc datus no uzņēmumiem, bet arī veic iedzīvotāju aptaujas. "Centrālā statistikas pārvalde pēc iespējas izmanto administratīvos datus jeb datus no dažādiem valsts reģistriem, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras un citiem oficiāliem avotiem. Tas ļauj samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem – nevaicājot to, ko var iegūt citur," saka CSP priekšnieka vietniece Baiba Zukula.

Tomēr ir virkne būtisku jautājumu, kurus reģistros nav iespējams konstatēt, piemēram, iedzīvotāju apmierinātība ar dzīves apstākļiem, veselības stāvokļa pašnovērtējums, konkrēti patēriņa vai interneta lietošanas paradumi u. c. Šie dati ir ļoti svarīgi, lai valsts iestādes varētu pieņemt uz pierādījumiem balstītus lēmumus un pielāgot politiku sabiedrības reālajām vajadzībām, piemēram, mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati tiek izmantoti sociālās politikas veidošanā, lai izstrādātu un uzlabotu sociālās palīdzības programmas, atbalstu ģimenēm ar zemiem ienākumiem un izstrādātu pasākumus nabadzības mazināšanai. Tāpēc CSP veic izlases veida aptaujas.

Kā nokļūst līdz iedzīvotājiem

Kā iedzīvotāji tiek izvēlēti aptaujām? 

CSP izlases apsekojumos respondentus izvēlas, izmantojot nejaušās izlases metodes, balstoties uz Fizisko personu reģistra un citu administratīvo reģistru datiem.

Pirms intervijas iedzīvotāji saņem informatīvu vēstuli savā e-adresē (www.latvija.lv), e-pastā vai pa pastu. Vēstulē atspoguļots aptaujas mērķis, termiņš, aptaujas metodes un laika periods, kad CSP intervētājs vērsīsies pie respondenta. Klātienē intervētāji uzrāda darba apliecību ar fotogrāfiju. Intervētāju darba laiks ir elastīgs, pielāgojams respondenta iespējām atbildēt.

Apsekojuma izlasē iekļautie iedzīvotāji, kuri saņēmuši vēstuli ar uzaicinājumu piedalīties aptaujā, līdz konkrētam termiņam var aizpildīt e-anketu tiešsaistē. Ja respondents to nav izdarījis, tad ar viņu sazinās intervētājs, lai veiktu interviju telefoniski vai klātienē respondenta dzīvesvietā.

Ko CSP nekad neprasīs

"Lai arī CSP iedzīvotājiem var jautāt par ienākumiem, ir svarīgi zināt, ka mēs nekad neprasām bankas kontu vai maksājumu karšu datus, kā arī paroles vai piekļuves kodus. Ja kāds, uzdodoties par CSP darbinieku, prasa jūsu bankas vai piekļuves datus, – tā nav CSP aptauja. Tās ir krāpniecības pazīmes. Lūdzu, nesadarbojieties ar šādu krāpnieku, nesniedziet informāciju. Aicinām informēt CSP, zvanot pa bezmaksas tālruni 80008811," uzsver B. Zukula.

Kā iegūst kontaktinformāciju

"Lai nodrošinātu telefoninterviju veikšanu, informāciju par respondenta vārdu un uzvārdu CSP iegūst no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra saskaņā ar Statistikas likumu, bet respondenta tālruņa numuru saņem attiecīgā apsekojuma veikšanai no valsts iestādēm: Valsts ieņēmumu dienesta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Nacionālā veselības dienesta saskaņā ar Oficiālās statistikas programmu, Statistikas likumu un elektronisko sakaru komersantiem, kas nodrošina publiskā mobilo telefonu tīkla darbību saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu. Rezumējot – CSP ir leģitīms pamats saņemt šādus datus un izmantot tikai oficiālās statistikas nodrošināšanas nolūkos," teic B. Zukula.

CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiekot izmantota tikai apkopotā veidā – dati nekad netiekot izmantoti individuālu personu identificēšanai vai nodošanai trešajām personām.

Vai ir pienākums atbildēt

"Lai Latvijā varētu veidot uzticamu un kvalitatīvu oficiālo statistiku, Statistikas likuma 14. panta pirmajā daļā noteikts, ka statistikas iestādei ir tiesības pieprasīt datus no respondentiem – tostarp arī no fiziskām personām. Ja iedzīvotājs saņem šādu pieprasījumu, dati jāiesniedz noteiktajā laikā, formā un apjomā un tiem jābūt patiesiem un precīziem. Katra aptaujas dalībnieka atsaucība ir svarīga, lai dati pareizi un objektīvi atspoguļotu, kā faktiski dzīvo mūsu valsts iedzīvotāji, un ļautu politikas veidotājiem rast piemērotākos risinājumus situācijas uzlabošanai. Līdzdalība ir nozīmīgs pienesums sabiedrības kopējam labumam – tā ir katra pilsoņa atbildība pret valsti un līdzcilvēkiem. Administratīvā procesa likuma 370. pants paredz iespēju statistikas iestādei piemērot piespiedu naudu par datu nesniegšanu, taču līdz šim sadarbība ar respondentiem ir laba un pietiekama, lai nebūtu iemesla piemērot piespiedu līdzekļus, turklāt Eiropā caurmērā nav šādas prakses ar piespiedu mehānismu lietošanu iedzīvotāju apsekojumos. CSP ir uz sadarbību, nevis sodīšanu orientēta iestāde. Novērtējam iedzīvotāju veltīto laiku un sniegtos datus," mierina B. Zukula.

Kādas iedzīvotāju aptaujas notiek

Centrālās statistikas pārvaldes pašlaik veiktās aptaujas:

  • "Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem". Tā ir par ienākumiem, veselību, diskriminācijas pieredzi, dzīves kvalitāti;
  • par interneta un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu 2025. gadā;
  • mājsaimniecību budžeta apsekojums – ģimenes finanšu izdevumi pārtikai, mājoklim, transportam u. c;
  • iedzīvotāju apsekojums par atpūtas un darījuma braucieniem;
  • darbaspēka apsekojums – iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte (faktiskā nodarbinātība un bezdarbs).

Kā pārbaudīt, vai zvana no CSP

Pārbaudīt, vai patiešām zvana no Centrālās statistikas pārvaldes, var, zvanot pa CSP bezmaksas tālruni 80008811 (darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00).

Tāpat pārbaudīt intervētāja identitāti, uzzināt plašāk par aptauju norisi un iegūt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem iespējams CSP mājaslapā "csp.gov.lv".

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes