Klausoties Krievijas diktatoru Putinu, tā vien liekas, ka kaimiņzemē viss norit pēc labākajiem standartiem. Kara noziedznieks no TV ekrāna deklarē, ka "absolūta vērtība mums bija, ir un būs Krievijas liktenis un tās pilsoņu labklājība". Diktators pat apgalvo, ka pēc ekonomikas apjoma Krievija ieņem ceturto vietu pasaulē – aiz Ķīnas, ASV un Indijas.  

Lai gan krietni objektīvāks rādītājs – iekšzemes kopprodukts – Krieviju ierindo 11. vietā pasaulē.

Kāda tad ir īstenība? Minimālā alga šogad pieaugusi apmēram par 30 eiro, sasniedzot 224 eiro, Krievijas rubļos – 22 400. Ļoti apmierināti būs tie kultūras darbinieki, kuri strādās laukos un šogad saņems 800 eiro lielu algu. Sevišķi dāsni tiks atalgoti tie, kuri vadīs kultūras dzīvi okupētajās teritorijās – būs divreiz lielāka alga nekā matuškā strādājošajiem. Nacionālās bankas kredītlikme sasniegusi nebijušu augstumu – 21%, bet inflācija – padsmit procentus. Kāds blogeris uzteic pensionārus, kuri savulaik sūdzējušies, ka viņiem esot grūtības nopirkt desu un maizi. Raugoties uz tādiem pensionāriem kā Matvijenko, Patruševs un Lavrovs, nekas par to neliecinot. Viņi pat dzīvojot personiskās mājās un braucot ar lepniem auto. Sociālā sistēma esot tik labi sakārtota, ka daži varot atļauties ceļot pat ar miljonus vērtām jahtām. Tikmēr 30 miljoni dzīvo mitekļos, kuros nav ūdenskrāna, bet 37 miljoniem dabiskās vajadzības nākas kārtot sirsniņmājās.