Pavasaris un vasara nāk ar siltu sauli, garām dienām un arvien gaišākiem vakariem. Bērni arvien vairāk laika pavada ārā, bieži vien bez vecāku uzraudzības. Ik gadu, iestājoties siltam laikam, seko ziņojumi par suņu sakostiem bērniem. 

Atbildība – pieaugušajiem

Kad notiek nelaimes gadījums vai konflikta situācija starp bērnu un suni, parasti apspriež, vai vainīgs bijis bērns vai suns. Jautājums ir nepareizs jau pašos pamatos. Ne bērns, ne suns neapzinās savas rīcības sekas, nespēj plānot uz priekšu un nenes pilnu atbildību par notikušo. Par bērnu atbild pieaugušie – vecāki, ģimene, skolotāji, apkārtējie, bet par suni – tā īpašnieks. Tātad tie pieaugušie, kas saliek bērnu un suni kopā, kas dod iespēju bērnam šo suni satikt, ir atbildīgi, kāda izvērtīsies šī tikšanās. 

Pieaugušie ir atbildīgi, lai bērns nekad netiktu atstāts bez uzraudzības ar suni un nenonāk bīstamās situācijās.

Bērniem ir tipiski skriet, klaigāt, grūstīties, krist, vicināt rokas un kājas, aiztikt dzīvniekus reizē un nereizē, bāzt tiem klāt seju un rokas. Tāpēc ir vajadzīga mūsu uzraudzība, bērns dažkārt jāaiznes prom, lai suns mierīgi paguļ un atvelk elpu no bērna lipīgās mīlestības un ziņkāres.