12 °C
Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns 5. martā preses konferencē žurnālistiem stāstīja par prokuratūras pagājušā gada darbības rezultātiem un citstarp pauda ideju, kas vēlāk raisīja diskusijas sabiedrībā un arī neizpratni juristu vidū.
Proti, ģenerālprokurors rosināja, ka varētu prasīt atbildību dzērājšoferu līdzbraucējiem. "Noziegumu skaits par braukšanu dzērumā pērn ir nedaudz samazinājies, bet vienalga joprojām ir augstā līmenī. Ļoti daudzos gadījumos ir konstatēts, ka blakus dzērājšoferim bijuši arī citi cilvēki. Attiecīgi ir jautājums, kāpēc cilvēki to akceptē? Šeit varu izvirzīt vienu priekšlikumu, ko varētu apspriest arī sabiedrībā, proti, citās valstīs blakus esošas personas tiek sodītas par to, ka tās pieļauj braukšanu reibumā," žurnālistiem teica Stukāns. Ģenerālprokurors izteicies, ka jau patlaban ir paredzēta atbildība par līdzdalību dažāda veida noziegumos, tāpēc tiesību speciālistiem un politiķiem būtu jātiek skaidrībā, vai nepieciešams atbalstīt, ka personai likumā tiktu noteikts pienākumu nepieļaut citas personas sēšanos pie stūres reibumā. "Ja līdzcilvēks nereaģē, tikai tad varam runāt par atbildību," teicis Stukāns. "Neviens, kurš dzērumā sabraucis citu cilvēku, nav teicis, ka to speciāli gribējis. Savukārt,
ja tu esi līdzbraucējs un tev bija objektīvs pamats to zināt un saprast, tad tev ir jārīkojas, lai to nepieļautu.
Manā izpratnē, ja sabiedrībā šis fenomens par sēšanos pie stūres reibumā ir pietiekami augstā līmenī, tad mums jāatrod veidi, kā pret to vērsties," uzsvēra Stukāns. Viņaprāt, tādos gadījumos līdzcilvēku minimālais pienākums būtu steidzami ziņot policijai.
Advokāti: dzīvē tas nestrādās
Pēc tam kad šī ziņa tika publicēta, cilvēki sociālajos tīklos izteica dažādus viedokļus – gan piekrītošus, gan noraidošus – par to, ka varētu sodīt pasažierus, ja šoferis braucis dzērumā, tāpat cilvēki interesējās, kurās tad valstīs tāda sistēma darbojas. Savukārt juristi pragmatiski vaicāja – kā gan šāda norma varētu darboties. Piemēram, "Sorainen" zvērināti advokāti Violeta Zeppa-Priedīte un Jānis Dobelnieks publikācijā portālā "Delfi.lv", izteica atbalstu idejai, jo drošība uz ceļa ir visas sabiedrības interesēs. Taču advokāti saskatīja vairākus apstākļus, kas var būtiski traucēt šādas iniciatīvas īstenošanai praksē, "faktiski padarot šādu ārēji tik lielisku ideju par neko vairāk kā pāris statiskiem un dzīvē nestrādājošiem teikumiem Krimināllikumā".
Vispirms jau advokāti vērsa uzmanību, ka nozieguma izdarīšana ir jāpierāda. "Ideja, ka līdzbraucēja (pasažiera) novērojumi par transportlīdzekļa vadītāja ārējo izskatu, psihisko un emocionālo stāvokli, uzvedību, runu, koordināciju, alkohola smakas esamību var būt krietni par maz, lai tie pietiekamā līmenī kalpotu kā pierādījums zinātībai par pienākumu atturēt šoferi no braukšanas. Šādi novērojumi var būt ļoti subjektīvi, un tas var neatspoguļot patieso ainu," raksta advokāti, minot, ka, visticamāk, "procesuālo defektu dēļ" juridisko atbildību līdzbraucējam nevarētu piemērot.
Juristu ieskatā racionāls risinājums nebūtu arī prasība katram pasažierim būt līdzi savam alkometram un to izmantot pirms katra brauciena vai situācijās, kad novērojumi vedina domāt, ka vadītājs ir lietojis alkoholu.
Nevarot paļauties arī uz alkotesteru rādījumu precizitāti.
"Kā cits iespējams risinājums būtu pāreja uz nulles tolerances politiku attiecībā uz alkoholu un braukšanu, kā tas jau ir ieviests Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Čehijā. Taču pat šāda pieeja pilnībā neizslēgtu risku – pasažiera kļūdu savos novērojumos par autovadītāja spējām vadīt transportlīdzekli, it īpaši mazāku promiļu daudzuma situācijās," raksta Violeta Zeppa-Priedīte un Jānis Dobelnieks.
Advokāti min vēl vairākus argumentus, kurus te neiztirzāsim, bet, lūk, vēl viens: "Krimināllikumā ir ietverts humāns noteikums, ka par neziņošanu neatbild noziegumu izdarījušās personas saderinātais, laulātais, vecāki, bērni, brāļi un māsas, vecvecāki un mazbērni, kā arī tā persona, ar kuru noziegumu izdarījusī fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga saimniecība. Minētais savukārt pēc būtības izslēdz ļoti lielu kategoriju cilvēku, pret kuriem to tuvo radniecības saišu dēļ nav iespējams vērst krimināltiesiskas sankcijas par neziņošanu un nerīkošanos, lai nepieļautu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu." Noslēgumā advokāti min, ka ar interesi sekošot līdzi ģenerālprokurora ierosmes tālākai virzībai.
Ģenerālprokuroram citvalstu piemēru nav
Jāteic gan, ka apritējis vairāk nekā mēnesis, bet nav nekas dzirdēts, ka ģenerālprokurors būtu virzījis savu ierosmi. "Latvijas Avīze" arī vēlējās noskaidrot precīzāk, kurās tad valstīs šāda norma darbojas, ja reiz Stukāns apgalvoja tā: "Citās valstīs blakus esošas personas tiek sodītas par to, ka tās pieļauj braukšanu reibumā." Taču ar prokuratūras preses dienesta starpniecību uz mūsu uzdoto jautājumu ģenerālprokurors tā arī nevarēja atbildēt. No prokuratūras tika minēts vienīgi Lietuvas piemērs.
!["Viss ir izdarīts. Palaidiet šo pa Latviju, lai brauc visi inženieri, esmu gatavs ar visiem izrunāties. Tā ir ņirgāšanās. [Jūsu sirdsapziņa ir tīra?] Viennozīmīgi," norāda SIA "Jēkabpils PMK" līdzīpašnieks Arnis Putniņš.](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/2025040718083567f3ea73d8192.jpg "\"Viss ir izdarīts. Palaidiet šo pa Latviju, lai brauc visi inženieri, esmu gatavs ar visiem izrunāties. Tā ir ņirgāšanās. [Jūsu sirdsapziņa ir tīra?] Viennozīmīgi,\" norāda SIA \"Jēkabpils PMK\" līdzīpašnieks Arnis Putniņš.")
