Vēja enerģijas parku attīstība Latvijā nezaudē aktualitāti, taču projektu ceļš līdz realizācijai ir visai grumbuļains, gadās arī sprunguļi riteņos. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai šādi projekti varētu tikt īstenoti, ir ietekmes uz vidi novērtējums (IVN).

Tikmēr Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) cer veicināt līdz šim visai smagnējo vēja parku projektu virzību līdz īstenošanai, reorganizējot iestādes, stiprinot to kapacitāti, kā arī viešot izmaiņas likumos un piedāvājot kompensācijas iedzīvotājiem.

Briest 55 vēja parku projekti

Līdz ar vēja enerģijas projektu pieteikumu uzbangojumu 60% no visiem IVN pieprasījumiem veido tieši vēja elektrostaciju ieceres. IVN izpēte jeb IVN ziņojuma gatavošana, kā norāda nozares eksperti, vēja parku gadījumā ilgst aptuveni divus gadus.

Dažādās IVN procesa stadijās pašlaik atrodas kopumā 55 vēja elektrostacijas. Viens no tiem ir atkrastes vēja parks "ELWIND", bet pārējo staciju turbīnas plānots izvietot uz zemes. "Runājot par atkrastes vēja parku "ELWIND", IVN gaitā ir pārvirzīts tā izpētes laukums un, ņemot vērā teritorijas izmaiņas, projekta ierosinātājam jāveic atkārtota sākotnējā sabiedriskā apspriešana," informē Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) Vides pārraudzības departamenta Ietekmes uz vidi novērtējumu nodaļas vadītāja Vineta Maskava.