Ap 1978.–1979. gadu daudzās Krievijas pilsētās pārāk labas firmas džinsu valkātājs reāli riskēja ar dzīvību, kā to pierāda kriminālhronika...

Smeldzīgi traģikomiskā filma "Padomju džinsi", kas guvusi pelnītu vietējās un starptautiskās sabiedrības atzinību, joprojām urda domas, izjūtas par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm... Jā, arī par džinsiem, kas PSRS bija aizliegti, – indēja dvēseli... Toreiz tos ieveda vai izgatavoja Latvijā nelegāli. Kā tas notika – ieskats par to šajā izpētē.

No filmas – dzīves īstenībā

Padomju Savienībā daudzas preces bija deficīts, turklāt preci "virzīja" nevis tirgus, bet gan ierēdnis – viņa ieteikums vai paraksts maksāja naudu, lai prece aiziet turp, kur vajag. Daudz ir lasīts, ka rosīgi jaunekļi, tautā dēvēti par farcovščikiem, centrovikiem, čekistu novēroti, uzturējās pie viesnīcas "Rīga", "Laimas" pulksteņa, dirnēja pie āra kafejnīcas "Putnu dārzs" un slepus tirgoja džinsus, iepirkuma plastmasas maisiņus, mainīja dolārus, stučīja konkurentus... Dažs arī maisīja kokteiļus, vadāja uz krogiem un pirtiņām, kur dzirdīja vajadzīgos cilvēkus, pagrīdē ražoja deficīta preces un kala savu gaišo nākotni... 

Daļa tā laika realitātes nu skatāma studijas "Tasse Film" astoņu sēriju filmā "Padomju džinsi", ko veidojuši režisori Staņislavs Tokalovs un Juris Kursietis, radošajā komandā arī operators Valdis Celmiņš un māksliniece Laura Dišlere. Seriāla darbība notiek 1979. gadā, kad vēl ir Leonīda Brežņeva laiks, Latvijā valda dziļa stagnācija un nav pat vēl nojausmas par brīvības vēsmām. Tomēr ir cilvēki, kas uzdrīkstas nepakļauties sistēmai, paši sāk pelnīt ar uzņēmējdarbību. Tāds ir seriāla galvenais varonis Renārs Rubenis, rokmūzikas un Rietumu kultūras fans, kurš kā pretpadomju elements nonāk čekas redzeslokā un tiek ievietots psihiatriskajā slimnīcā. Tur viņš uzsāk pagrīdes biznesu, ražojot Latvijā tik iekāroto Rietumu džinsu pakaļdarinājumus.