8 °C
"Latvijas valsts ir stipra. Latvijas cilvēki ir talantīgi un zinoši. Es ticu mūsu cilvēkiem," tā piektdien septiņu stundu ilgās Saeimas sēdes noslēgumā sacīja Evika Siliņa ("JV"), par kuras izveidoto valdību nobalsoja 53 deputāti, bet pret bija 39. E. Siliņa teica, ka klausoties debates, viņu visvairāk sāpinājuši tie runātāji, kuri noniecinājuši savu valsti. Viņa vēloties iedrošināt cilvēkus ticēt savai valstij, sapņot un savus sapņus piepildīt.
Par vienu no izaicinājumiem E. Siliņa uzskata spēju rast līdzsvaru starp partneriem, no kuriem viens – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – ir ļoti pieredzējis politiskais spēks, bet partijai "Progresīvie" šī būs pirmā pieredze valdībā.
Pēc Saeimas sēdes un preses konferences īsi pirms pulksten 18 jaunā premjere atstāja Saeimas namu, iesēžoties valdības vadītāja automašīnā, pa ceļam uz Ministru kabinetu piestājot arī pie Brīvības pieminekļa, kur nolika ziedus un ļāvās nedaudzo garāmgājēju lūgumam kopā nofotografēties. Savukārt bijušais premjers Krišjānis Kariņš ("JV"), kurš tagad būs ārlietu ministrs, uz valdības pirmo sēdi no parlamenta devās ar kājām.
Tradicionāli ministrus pirmajā sēdē uzrunā Valsts prezidents.
"Mazāk strīdu. Vairāk lēmumu," novēlēja prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņš aicināja pārvarēt to birokrātisko stagnāciju, kurā pēdējos gados visi ir iestiguši, kā arī mudināja ministrus vairāk doties ārpus Rīgas un tikties ar cilvēkiem. "Bieži vien tas, ko cilvēki saka vai jautā, kardināli atšķiras no tiem dokumentiem un ziņojumiem, ko jūs redzat," teica E. Rinkēvičs.
Sabiedrotajiem "deg acis"
Pirmdien valdība sāks darbu pie nākamā gada valsts budžeta likumprojekta, un esot arī sākuši meklēt risinājumus, lai palīdzētu cilvēkiem, kurus skāris elektroenerģijas tarifu pieaugums, informēja E. Siliņa. Viņa redzot, ka jaunajiem sabiedrotajiem "deg acis un viņi pēc iespējas drīzāk vēlas sākt strādāt". Premjeres biroju vadīs Ieva Zīberga, kura vadīja arī K. Kariņa biroju, arī parlamentārā sekretāra pienākumus turpinās pildīt Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks. E. Siliņas preses sekretārs būs Aleksis Zoldners, kurš bija iepriekšējā Rīgas mēra Mārtiņa Staķa preses sekretārs.
Pirms sēdes valdības partijas parakstīja koalīcijas līgumu, kas lielā mērā ir pārmantots no iepriekšējās koalīcijas ar nelielām izmaiņām. Piemēram, partijas apņemas ievērot labas korporatīvās pārvaldības principus.
Līgumā ir arī punkts par attieksmi pret sankcionētām personām – premjere varēs pieprasīt kāda ministra demisiju, ja viņš lēmumu pieņemšanā būs iesaistījis šādu personu.
Amati arī opozīcijai
Šonedēļ ministri uz pilnvaru laiku valdībā noliks Saeimas deputātu mandātus, kurus saņems nākamie sarakstu kandidāti. Starp viņiem ir arī bijušais Augstākās padomes deputāts, Eiropas Parlamenta, Saeimas un valdības darbā pieredzējušais Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis ("JV"), kurš gadiem ilgi bijis viens no lielākajiem ZZS partneru – partijas "Latvijai un Ventspilij" – priekšsēdētāja Aivara Lemberga oponentiem.
Izmaiņas notiks arī Saeimas prezidijā un komisiju vadībā. Opozīcijai, tāpat kā līdz šim, būs iespēja vadīt vairākas Saeimas komisijas. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja amatā varētu palikt Raimonds Bergmanis ("AS"), bet Rihards Kols (NA) arī turpmāk varētu vadīt Ārlietu komisiju, amatu, iespējams, saglabās arī Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA), apstiprināja "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Drāma ap Meņģelsoni
Piektdien Saeimas sēdes laikā kuluāros kļuva zināms, ka bijusī veselības ministre Līga Meņģelsone, kas līdz šim nebija nevienā partijā, ir iestājusies "Jaunajā Vienotībā" un varētu strādāt veselības ministra Hosama Abu Meri ("JV") birojā. Pēc tam kad Latvijas Televīzija par to paziņoja sociālajos tīklos, sēžu zālē sākās rosība. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("AS") nodeva sēdes vadību kolēģei, bet pats aizsteidzās, iespējams, kādam zvanīt. Pēc kāda laika L. Meņģelsone ieradās parlamentā "Apvienotā saraksta" frakcijas vadītāja Edgara Tavara pavadībā. Viņa paziņoja, ka nolēmusi atsaukt savu otrdien uzrakstīto iesniegumu par iestāšanos "JV", jo it kā noskaidrojusi, ka "JV" nevarēs nodrošināt veselības nozarei solīto finansējumu, kas viņai bijis svarīgi.
"AS" pārstāvji apgalvoja, ka E. Siliņa pirmdien L. Meņģelsoni aicinājusi valdībā. "JV" ir princips, ka tā ministru amatos deleģē tikai "JV" biedrus, žurnālistiem paskaidroja E. Siliņa, apgalvojot, ka neesot aicinājusi L. Meņģelsoni kļūt par ministri. Pēc pāris dienām kļuva skaidrs, ka ministrs būs H. Abu Meri. Viņš žurnālistiem pastāstīja, ka trešdien viņam ar L. Meņģelsoni bijusi saruna par viņas iespējām strādāt ministra birojā.
H. Abu Meri atceras, ka L. Meņģelsone esot bijusi ieinteresēta un pati informējusi, ka stāsies partijā, jo tās vērtības esot tuvas.
Par konkrētu amatu abi vēl neesot vienojušies, jo vispirms bijis jāsagaida uzticības balsojums. Viena no iespējam būtu, ka viņa ir parlamentārā sekretāre. Kuluāros bija pretrunīga informācija – vieniem šķita, ka "AS" vadība, iespējams, sazinājusies ar Uldi Pīlēnu, lai izteiktu L. Meņģelsonei citu piedāvājumu un novērstu viņas pievienošanos "JV", bet citiem bija ziņas, ka nekādu priekšlikumu "AS" nav izteicis.
Jauno valdību apzīmē kā "centriski kreisu"
Bijušie partneri – Nacionālā apvienība (NA) un "AS" – debatēs Saeimā izvēlējās dažādu taktiku. NA runātāji apelēja pie "JV" sirdsapziņas, jo partija nodevusi savas vērtības, bet "AS" deputāti visos iespējamos veidos pieminēja A. Lembergu. Debates dažos gadījumos izvērtās teatrālā priekšnesumā. Piemēram, Česlavs Batņa pirmajā uzstāšanās reizē nerunāja vispār, bet rādīja zālei plakātiņus, kuru galvenā doma bija ietverta bijušā Valsts prezidenta Egila Levita teiktajā, ka "ne ar manām rokām", kas nozīmēja noraidošu attieksmi pret koalīciju ar ZZS. Otrajai runai Č. Batņa bija sarūpējis virkni citātu, ko jaunās valdības politiķi agrāk teikuši par A. Lembergu, un lika minēt, kas to sacījis. Tā kā ar zāli viņam liedza sarunāties, tad pats arī atbildēja.
NA līderis Raivis Dzintars jauno valdību nosauca par bezprincipu koalīciju.
Dzēšot sarkanās līnijas, koalīcija esot nodzēsusi arī robežu starp vērtībām un vērtību nodevību.
"Tur kreisie stutē labējos, bet nacionāļi lobē internacionālistus un kosmopolītus. Tur oligarhu apkarotāji atdzīvina oligarhus, bet lauku aizstāvji plāno slēgt lauku skolas un slimnīcas," teica R. Dzintars.
Savukārt "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs teica: "Šī būs pirmā centriski kreisā koalīcija – pirmā valdība, kas veidos iekļaujošu sabiedrību, kurā nebūs partijas, kas savu politisko kapitālu veido uz naida rēķina." A. Šuvajevs uzskata, ka jaunā valdība vairāk domās par sociālās nevienlīdzības un vardarbības mazināšanu.
"LPV" sola daļēji atbalstīt Siliņu
Vēl citu taktiku bija izvēlējusies partija "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā" ("LPV"), kas debatēs nesteidza piebalsot "AS" un NA. "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs ar zināmu ironiju teica: ""Jaunā Vienotība" ir malači, jo viņi visu izrēķināja." Viņaprāt, ja "AS" un NA gribot būt principiāli, tad lai atsakoties arī no amatiem Saeimas komisiju vadībā. "LPV" vairāki deputāti uzsvēra, ka partija atbalstīs jauno valdību jautājumos, kas būs vērsti uz ekonomikas attīstību un neatliekamo problēmu risināšanu.
"Novēlu Evikai Siliņai spēku un izturību, jo mēs visi gribam, lai Latvija ir spēcīgāka," teica Kristaps Krištopans, kurš sacīja, ka neformālās sarunās uzzinājis, ka E. Siliņa esot laba līdere, un to viņš sakot no sirds.
"Mēs jūsu labos nodomus atbalstīsim, bet sagaidām kaut ko arī pretim no jums," piebilda K. Krištopans.
Edmunds Zivtiņš ("LPV") bija pamanījis labas lietas valdības deklarācijā un arī solīja atbalstīt pozitīvas idejas, neraugoties uz to, ka "tā mēs dedzināsim savu reitingu".
Vienlaikus "LPV" kritizēja koalīcijas nodomu ratificēt Stambulas konvenciju. Ja ZZS par to nobalsošot, tad "mēs par to runāsim līdz Saeimas pilnvaru beigām", brīdināja Ainārs Šlesers, kurš nevarot pieļaut, ka tiek iznīcinātas ģimenes vērtības.
Atbildot "LPV" līderim, Viktors Valainis (ZZS) teica: "Tagad pirmajā vietā ir ekonomiskie jautājumi, bet jūs runājat par vērtību jautājumiem, kas visā Eiropā jau sen ir atrisināti. Tie beidzot ir jānoņem no darba kārtības un jāstrādā ar svarīgiem ekonomiskajiem jautājumiem."
