Priekšā laikam un likumiem: Latvijas jaunuzņēmums "Bruntor" attīsta jaunu elektrisko transportu

Jaunuzņēmums "Bruntor" radījis jaunu transporta līdzekļu kategoriju, taču saskāries ar regulējumu, kas traucē to plaši izmantot.

"Mūsu izstrādātais elektriskais kravas skūteris jeb "brunītis", kā to mēdz dēvēt klienti tepat Latvijā, būtībā nav nekas sarežģīts – viegls elektriskais transporta līdzeklis ar kravas kasti, taču vienlaikus jau esam saskārušies ar nopietniem izaicinājumiem dažādu ES valstu normatīvajos regulējumos. Izrādās, ka skūteris ar četriem riteņiem un bez sēdekļa pagaidām daudzviet vēl neatbilst nevienai no esošajām transportlīdzekļu kategorijām, esam gājuši laikam pa priekšu," tā par inovācijām mūsdienu mobilitātē un pretrunām to pielietošanā dažādu spēkā esošo regulējumu dēļ stāsta jaunuzņēmuma SIA "Bruntor" izpilddirektors Raimonds Jurgelis.

Viņš atzīst, ka problēma joprojām pastāv, taču arvien vairāk valstu ievieš jaunas kategorijas vieglajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem, kas rada iespējas arī "Bruntor" turpmākai attīstībai starptautiskā mērogā. Biznesa ideja Raimondam radusies no personīgās pieredzes, kad viņš ar paštaisītu elektrisko skeitbordu savulaik devies uz veikalu un sapratis, ka ar to nav ērti pārvadāt pirkumus. Rezultātā viņš nolēmis radīt transportlīdzekli ar kravas nodalījumu.

Kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem "Bruntor" oficiāli dibināts 2021. gadā. Sākotnēji jaunuzņēmuma izstrādātais kravas skūteris testēts paku piegādēm sadarbībā ar "Latvijas Pastu", kas pēc tam bijis arī pirmais biznesa klients. Turpmākajos gados jaunuzņēmums veiksmīgi pārorientējies uz pilsētvides uzturēšanas un apsaimniekošanas segmentu. Par izcilu ieguldījumu inovācijās un jaunu tehnoloģiju izstrādē oktobra izskaņā Tallinā "Bruntor" Baltijas asamblejas pasākumā bija arī izvirzīts nominācijai šā gada Baltijas inovāciju balvai.

Netipisks vietējo jaunuzņēmumu ekosistēmā

"Izrādās, ka ar savu inovāciju transporta sektorā esam radījuši jaunu kategoriju. Par to nupat runāju arī Tallinā, kur saņēmām nominācijas balvu. Inovatoriem problēma ir tā, ka pat pieprasītām lietām daudz kur priekšā ir aizliedzošs likums, un tas rada problēmas gan prototipa publiskai testēšanai, gan arī tā lietošanai klientiem.

Neesam ne lielākā, ne arī spožākā jaunuzņēmumu zvaigzne. Taču ir gandarījums, ka arī Baltijas asambleja mūsu gaitām ir sekojusi, mūsu neatlaidība kaut kur ir novedusi. Tāpat apzinos arī to, ka Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā esam diezgan netipiski, jo nedarbojamies tikai interneta vidē – mums ir gan sava darbnīca, kur ražojam produktu, gan arī noliktava. Tikpat netipiska ir arī mūsu noturība, jo esam izdzīvojuši jau piekto gadu. Klasiski "stārtapu" kategorijā nonāk uzņēmumi, kuriem ir liels eksporta potenciāls, un parasti viss kļūst skaidrs gada vai pirmo trīs gadu laikā. Taču ar mums viss ir citādi," saka Raimonds.

Sevi sauktu par inženieri

Kad Raimondam radusies ideja par kravas skūtera ražotnes izveidi Latvijā, viņš vaļsirdīgi atzīst, ka tā savā ziņā bijusi avantūra, jo bijusi tikai vēlēšanās, bet ne zināšanas. "Šobrīd es sevi jau varētu saukt par inženieri, taču tolaik tāds noteikti nebiju. Drīzāk brīvdomātājs – mākslinieks, kas grib kaut ko izdarīt. Tomēr prototipu savām idejām izdevās izgatavot, jo apkārt bija cilvēki, kuri spēja gan palīdzēt, gan arī pieteikties dažādām atbalsta programmām, konkursiem un vērtīgām apmācībām," atceras uzņēmējs.

Pie sava uzņēmuma veidošanas tieši Latvijā viņš nonācis 37 gadu vecumā. Nebūt ne tukšā vietā un bez pieredzes. Vēl pusaudža gados vairākus gadus pastrādājis Lielbritānijā. Tad kopā ar brāli nodibinājis santehnikas uzņēmumu Ogrē. Sākoties 2008. gada krīzei, to nācies slēgt, un Raimonds devies "darba komandējumā" uz ārzemēm – šoreiz uz Vāciju un vairāk par desmit gadiem. "Vācijā man bija savs uzņēmums, kas nodarbojās ar ūdens skaitītāju likšanu un maiņu. Ja salīdzinu uzņēmējdarbības vidi, Latvija noteikti nav birokrātijas karaļvalsts. Vācijā birokrātiskie procesi šķitīs lielāki, taču tajā pašā laikā tur par svarīgām lietām ir daudz lielāka skaidrība. Piemēram, par nodokļiem: atver grāmatu, kur skaidri rakstīts – ja nopelni tik, nodokļos jāmaksā tik, līdz pat centam.

Lai arī tur viss bija stabilāk, mani tomēr nomocīja jautājums, vai tas, ko daru, gribu darīt līdz mūža beigām. Šo eksistenciālo jautājumu nolēmu atrisināt, 2019. gadā atgriežoties Latvijā ar iekrājumiem un domu gadu nedarīt neko, lai tiktu ar sevi skaidrībā un tad mestos iekšā tādā lietā, kas mani tiešām aizrauj un patīk," par saviem meklējumiem stāsta Raimonds. Atpūtā izturējis astoņus mēnešus, tad sācis mācīties biznesa menedžmentu, apguvis citas zināšanas. Tā nonācis līdz kravas skūteriem. Sākumā "brunīšu" montāžas cehs bijis Īkšķilē, tagad darbnīca un noliktava ir Rīgā. Sākotnējā sadarbība ar "Latvijas Pastu" un tam radniecīgiem uzņēmumiem, piemēram, Dānijā, šobrīd esot uz pauzes, jo izrādās, ka "Bruntor" ražojums pēc jaunākajiem noteikumiem varot braukt tikai pa ceļu, nevis ietvi, un tas pastniekiem īsti neder. Taču, piemēram, sētniekiem, kā arī loģistikai slēgtās teritorijās der ļoti labi, un bizness turpinās.

Gatavība pievērsties citam produktam

"Pirmais produkts, uz ko koncentrējāmies no paša sākuma, tagad ir izstrādāts. Jūtu, ka esam solīti priekšā ES noteikumiem un regulējumiem, lai mūsu potenciālie klienti kravas skūterus sāktu pasūtīt masveidā. Kamēr ir tāds atelpas brīdis, mentāli un arī fiziski varam pievērsties arī kam citam. Kopā ar partneri Māri Vašķi izdomājām, ka tas varētu būt tūristu velosipēds uz četriem riteņiem ar elektronisko pedāļu sistēmu (angliski pazīstams kā "pedal-by-wire"). Ideja radās pirms pusgada, un tagad mums jau ir vairāki šī velosipēda prototipi. Nupat oktobrī pa Rīgas ielām arī notika izmēģinājumi. Atsauksmes ir labas arī no pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem. Tas mums ļoti svarīgi, jo šis velosipēds pamatā domāts tūristiem – lai brauciens ērts, viegls un patīkams, lai var vērot pilsētu no pavisam cita skatpunkta. Mums ir plāns, ka nākamā gada pavasarī Rīgā jau būs šo braucamrīku nomas punkts," ieceri atklāj uzņēmējs.

Taču tas neesot vienīgais plāns, jo nākamgad "Bruntor" vadītājam ar uzņēmuma produktiem padomā nopietnāk pievērsties arī citiem tirgiem valstīs, kur ir siltāks klimats.

"Vislabākie kontakti tagad ir ar Maltu, pavisam nesen tur biju. Maltā nopietni strādā pie ilgtspējīga transporta virziena, tur ir pat atsevišķa valsts iestāde – Ilgtspējīga transporta ministrija. Mums tur "ierakstās" abi produkti: gan kravas skūteris, gan arī tūristu velosipēds."

Publikācija tapusi sadarbībā ar SIA "Bruntor".