Neskatoties uz to, ka 19. gadsimta beigās Vidzemē darbojušies vairāk nekā tūkstotis krogu, kam tolaik bijusi nozīmīga vieta laucinieku sabiedriskajā dzīvē gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē, 21. gadsimta sākumā nav nemaz tik viegli atrast krogu ēkas, kas saglabājušās līdz mūsdienām, kur nu vēl tādas, kurās manāma kāda rosība. Tomēr Kocēnu pagasts Valmieras novadā ir starp retajiem izņēmumiem, kur nelielā attālumā viens no otra atrodami trīs bijušie krogi, tiesa gan, dažādā stāvoklī, taču uzmanību piesaistoši.

Caurumkrogā svilpo caurvējš

No Caurumkroga pāri palikuši vien mūri, bet brūnā norāde Rīgas–Valmieras autoceļa malā mudina te iepazīt unikālu brīvdabas gleznu galeriju, kurā pastāvīgi novadnieka, mākslinieka Jāņa Staņislava Rozes (1823–1897) darbi, kurš bijis pirmais ievērojamākais latviešu portretists, Pēterburgas akadēmijā ieguvis izglītību mākslā, akadēmiķa titulu un pirms divsimt gadiem savas dzīves gaitas sācis tieši "Caurumkrogā". Iniciatīvas grupa "Savam novadam" kopā ar ainavu dizaineri Vinetu Radziņu pie agrākā kroga sienām novietojuši mākslinieka darbu attēlus, tostarp viņa pašportretu, kas ielaminēti mitrumizturīgā aizsargapvalkā un apskatāmi cauru gadu.

Vēsturnieka Aivara Leiša grāmatā "Leģendas hipotēze. Jānis Staņislavs Roze" atrodams interesants fakts, ka Jāņa Rozīša un bijušās Ķieģeļmuižas īpašnieka grāfa Franča Koskula no Pēterburgas līdzi atvestās astoņpadsmit gadu jaunās kalpones Marijas ģimenē dzimušā nākamā gleznotāja īstais tēvs patiesībā bijis pats grāfs, kurš, uzzinot par gaidībām, izprecinājis kalponi savam sulainim un iecēlis viņu par krodzinieku Caurumkrogā iepriekšējā kroģera Kārļa Birkena vietā.