2.1 °C
Ar pircējiem svarīgiem pirkumiem, lieliskiem finanšu rezultātiem stādu audzētājiem un amatniekiem, kā arī sen neredzēti, noteikti ar četrciparu skaitli mērāmu Igaunijas viesu apmeklējumu, Latvijas Neatkarības atjaunošanas 35. gadskārtas dienā noslēdzās 21. Latvijas stādu parāde Siguldā.
Stādu parāde bez politiķiem
“Mēs apzināti rīkojam Latvijas Stādu parādi kā apolitisku pasākumu, kā vietu, kur cilvēkiem atpūsties un aizmirsties no ikdienas ģeopolitiskajiem un citiem izaicinājumiem. Šajā gadā atteicām piedalīšanos vienai politiskajai partijai tāpēc, ka to neļauj mūsu nolikums,” tā Stādu parādes projekta vadītāja Sabīne Alta. Gan viņa, gan vairāki citi uzrunātie stādu audzētāji uzsver, ka aizvadītajā izstādē – pārdošanā, kur piedalījās vairāk nekā 300 stādu audzētāji un amatnieki, sasniegts un, iespējams, pat pārsniegts pirmskovida viesu un finanšu rezultātu sasniegums. Uzreiz pēc stādu parādes rīkotāji nebija apkopojuši šā gadatirgus rezultātus.
Aplūko foto:
Augļu koku un ogulāju stādu audzētājs (viņš arī augļkopis un vīndaris), Siguldas pagasta ZS “Pīlādži” saimnieka Jānis Zilvers Latvijas Stādu parādē piedalās kopš tās sākuma.
"Ļoti priecē, ka vismaz puse no mūsu pārdotajiem stādiem nonāks Igaunijā un nedaudz arī Somijā. Igauņu valodu pirmajā parādes dienā dzirdēja gandrīz pat vairāk, nekā latviešu valodu,"
tā J. Zilvers. Viņš teic, ka 3. maijā, parādes pirmajā dienā paveicies ar dabas apstākļiem. Pircēji visvairāk pirkuši sala jutīgos augļu koku stādus. “Līdzīgi kā no aprites regulāri krīt ārā rozes, tā arī persiki, saldie ķirši un jutīgākās plūmju šķirnes. Ābeles pērk mazāk, cilvēki vairāk lūkojas uz kolonābelēm, tās ir kompaktākas. Var dārzā dēstīt vairāk šķirņu. Izcelt vienu vai vairākus visvairāk pārdotos stādus nevaru, bija puslīdz vienāds pieprasījums uz visiem kultūraugiem,” teica pieredzējušais saimnieks. Viņš teic, ka cenas “Pīlādžu” stādiem pēdējos trīs gadus neesot mainījušās, tomēr nākamajā sezonā, visticamāk, augļu koku un ogulāju stādi maksāšot dārgāk.
Savukārt Sējas pagasta ZS “Kalnābeles” (zīmols “Puķu māja”) saimniece Linda Alhimoviča uzsvēra, ka aizvadītās divas dienas Siguldā viņu saimniecībai no finansiālā skatpunkta, iespējams, bija visienesīgākās visā Stādu parādes vēsturē. “Tomātus parasti sējam pēc 8. marta. Līdz šim bija auksts laiks un slikti pārdošanas rezultāti tirgos, tomēr parādē bijām pārsteigti par negaidīti labajiem pārdošanas rezultātiem. Šajā gadā ievērojām arī ļoti daudz šā pasākuma reklāmas, īpaši sociālajos tīklos. Atsaucība bija ļoti laba!” tā L. Alhimoviča. Arī “Puķu mājas” cenas tomātu, gurķu, kā arī dažādu puķu stādiem, ar dažiem izņēmumiem, bija tādas pašas kā pērn.
Zemeņu audzētāju būs vairāk
Mālpils pagasta saimniecības “Augusta zemenes” saimnieks Guntars Dzērve pircējiem piedāvāja maisos ar kūdras substrātu stādītus zemeņu stādus. Viņa saimniecībā segtajās platībās šā gada martā un arī agrāk ir pēc šādas tehnoloģijas stādīja aptuveni 50 000 frigo zemeņu stādus, kas ražu dos jau nākamajā nedēļā. Guntars Dzērve: “Mēs stādām un arī pircējiem piedāvam frigo stādus. Tie ir konteinerstādi, lieli un jaudīgi stādi, kas izgājuši ziemošanas stadiju, ražos uzreiz šajā gadā. Pirmajās desmit dienās pēc stādīšanas tie pamostas. Tad jau diena ir vienādā garumā ar nakti. Šīm zemenēm ir vajadzīga garāka diena, nekā nakts. Ar dubulto plēvi un spēlēšanos ar melno un ar baltu krāsu risinām siltuma un kurināšanas jautājumu. Zemenēm pietiek siltuma, lai apsakņotos, lai diezgan ātri un spēcīgi sāktu augt. Ražai ir jābūt vismaz puskilogramam ogu no viena stāda un tā tik liela arī ir. Latvijas audzētāji tuvojas Vācijas un Polijas ražības vidējam rādītājam,” savu audzēšanas tehnoloģiju raksturo G. Dzērve. Viņš vērš uzmanību, ka nākamajos gados Latvijā redzēsim būtiski lielākas zemeņu audzēšanas platības tuneļos, kur zemenes audzē arī uz galdiem: “Ļoti daudz saimnieku patlaban izmanto vecās siltumnīcas, kur agrāk audzēja gurķus vai tomātus. Ar šiem kultūraugiem nevarēja izdzīvot. Zemeņu audzēšanā nāk arī daudzi jaunie saimnieki ar mērķi būvēt tuneļus. ES fondu projektos ļoti daudz ir pasūtīti tuneļi. Nākamajos divos, trīs gados tuneļu ogu audzētāju būs ļoti daudz.”
Saimnieks teic, ka tuneļu audzēšanas tehnoloģija ļauj pagarināt zemeņu sezonu pat līdz oktobra vidum. Latvijas zemeņu audzētājiem ir lielas iespējas aizvietot no citām valstīm ievestās ogas. G. Dzērve arī uzsver zemeņu audzētāju sadarbības/kooperācijas iedīgļus. Piemēram, stādu pirkšanā, kas audzētājiem ļaujot pirkt “to, ko vajag, nevis to, ko piedāvā”.
21. Latvijas Stādu parādi rīkoja nodibinājums "Stādu un kūdras inovāciju fonds" sadarbībā ar Stādu audzētāju biedrību un Siguldas novada pašvaldību.
Stādu nozarē izaugsme
Andrejs Vītoliņš, Latvijas Stādaudzētāju biedrības priekšsēdētājs teic, ka Latvijā patlaban ir 300 stādu audzēšanas vietas – par 100 vairāk, nekā desmit gadus agrāk (VAAD informācija). Uz tirgu orientēti esot ne vairāk kā 50 līdz 60 audzētāji, toskait spēcīgi spēlētāji ir 20 līdz 30 saimnieki. Četri, pieci audzētāji ir izveidojuši ļoti spēcīgu stādaudzēšanas biznesu.
Vītoliņš teic, ka šajā gadā stādaudzētāji sezonu sagaidīja diezgan norūpējušies. Saistībā ar ģeopolitisko situāciju pērn stādu tirgus apgrozījums ES dalībvalstīs krita par 10 līdz 20 procentiem. Šā gada sezonas sākums ir raksturīgs ar vairākām īpatnībām. Pirmām kārtām, akciju rīkošana. Parasti to vēroja rudenī, kad saimnieki izpārdod pārpalikumus. Patlaban arī redzam augļu koku pārprodukciju. Iemesls ir ne tikai ražošanas jaudas, bet arī cilvēku pirktspēja un paradumi. Otrām kārtām, bezprecedenta aktivitātes sociālajos tīklos. Tās īsteno gan lielie, gan mazie ražotāji. Skujeņu tirgu, toskait cenas ļoti būtiski ietekmē “Latvijas valsts mežu” lēmums likvidēt dekoratīvo viņu dekoratīvo augu nozari. Vēl kādu laiku būšot vērojama augstas kvalitātes stādu izpārdošana par ļoti zemām cenām. Vītoliņš teic, ka, vērtējot nozari plašākā tvērumā, redzams produktu kvalitātes kāpumu. “Krējumburciņnieki” esot no tirgus aizgājuši vai izauguši līdz vērā ņemamiem spēlētājiem, kas vienlaikus ir arī rezultējies plašākā sortimentā. Maigās ziemas ir rosinājušas daudzus pircējus ievest jaunas šķirņu un sugu stādus, tomēr eksperimentēt ieteicams, kad uzkrāts pietiekami daudz zināšanu.
Stādu cenas stabili stāv uz vietas. Pērn un aizpērn citās Eiropas valstīs būtiski sadārdzinājās lielformāta stādu cena. “Patlaban ir pārprodukcija, cenas lejā, tomēr lielas transporta izmaksas. Paredzu, ka pēc “Latvijas valsts mežu” aiziešanas no tirgus ekskluzīvajiem skujeņiem sadārdzinājums varētu būt līdz 15 procentiem. Ziemcietēm cenas tajā pašā līmenī, lapainajiem ir pat nedaudz kritums. Aicinu pircējus stādus pirkt no audzētājiem – tas ir drošāk. Un arī padomus prasīt viņiem, profesionāļiem. Audzētājiem ļoti svarīga ir reputācija. Savukārt lielveikalos izaicinājums ir darbinieku mainībā un profesionalitāte dārzkopības jautājumos. Redzam, ka daļa pircēju ir eksotisko augu kolekcionāri. Vērtējam iespējas īstenot sabiedrības izglītošanas kampaņu un vienlaikus atzīstam, ka sabiedrība ir jāizglīto bez pārtraukuma,” tā A. Vītoliņš.
Aptauja
Vai portāls Lasi.lv ir kļuvis par tavu ikdienu?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
