0.2 °C
No 5. līdz 11. maijam Latvijā norisināsies Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes organizētās militārās mācības "Kristāla bulta 2025", un mācību norise skars arī Gulbenes novada Lācītes, Rankas un Lizuma pagastu, ziņo laikraksts "Dzirkstele".
Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes pulkvežleitnants Andris Rozītis informējis, ka mācības noritēšot ne tikai poligonā, bet arī apdzīvotās vietās, tādējādi ļaujot militārajam personālam un tehnikai iejusties arī ikdienas vidē. "Galu galā mēs jau negatavojamies aizsargāt valsti tikai poligonā," uzsvēris A. Rozītis, piebilstot, ka viens no manevriem būšot "pretinieku" spēku virzība uz rietumiem, ar mērķi "ieņemt" Rīgu.
Mācībās piedalīsies Latvijas mehanizētā brigāde un sabiedroto vienības Kanādas vadībā. Vienības sadalīšot aizsardzības un uzbrucēju pusē. Mācību laikā kareivji sadarbosies ar operatīvajiem dienestiem – policiju, neatliekamo medicīnisko palīdzību un ugunsdzēsējiem glābējiem, kā arī AS "Latvijas valsts meži" un Latvijas Mednieku savienību.
Mācību laikā arī Gulbenes novadā varēs manīt militāro tehniku. Iespējama arī gaisa kuģu zema lidošana, kas var radīt lielu troksni. Gulbenes novadā darbošoties "pretinieki", kuri sastāvēs no Kanādas karavīru brigādes. Mācības notikšot no pulksten 8 līdz 20. Naktī varētu noritēt dažādi loģistikas darbi, vienību apgāde ar nākamajai dienai nepieciešamo, taču šiem uzdevumiem lielo militāro tehniku neizmantos.
Aptauja
Kā tu vēlētos lasīt portāla LASI.LV saturu?
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
