Uzņēmums "Senā klēts" jau 34 gadus darina latviešu tautastērpus, tam pieder arī liela, vairāk nekā 70 tautastērpu kolekcija, daļa no kuriem darināti pēc arheoloģiskiem materiāliem. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, notiks kārtējais tautastērpu centra "Senā klēts" organizētais gājiens ar aicinājumu "Uzvelc tautastērpu par godu Latvijai!".

"Tautastērps ir Latvijas valsts simbols," atzīst ģimenes uzņēmuma "Senā klēts" dibinātāja Maruta Grasmane, kura uzskata, ka tautastērpa vieta ir līdzās valsts karogam un himnai, un to daudzveidība ir pielīdzināma latvju dainu krājumiem. Uzņēmuma nosaukums saistīts ar faktu, ka klēts latviešiem izsenis ir bijusi krājumu un bagātību glabātava. Tāda ir arī "Senā klēts", kurā 34 gadu laikā ir tapusi un glabājas bagātīga latviešu tautastērpu kolekcija, kuru darinājuši prasmīgi sava amata meistari.

Sāk ar etnogrāfiskās kolekcijas veidošanu

"Strādāju Lietišķās mākslas vidusskolā (šobrīd Dizaina un mākslas vidusskola) un vadīju rokdarbu nodaļu. Tuvojoties 90. gadu sākumam, kad sabiedrība bija uz patriotisma viļņa, manas audzēknes izvēlējās diplomdarbā darināt etnogrāfiskus tautastērpus. Kopā apmeklējām Latvijas Vēstures muzeju, tā Etnogrāfijas nodaļas fondos iepazinām milzīgu bagātību – bijām ar to pārņemtas," atceras M. Grasmane, kura, salīdzinot iegūtās zināšanas ar padomju laika Dziesmu svētku tērpiem, secinājusi, ka tie ir krietni vien attālinājušies no autentiskajiem 18. un 19. gadsimta tautastērpiem, jo pieļautas kļūdas gan to komplektēšanā, gan valkāšanā. Lai nepieļautu kultūras mantojuma izzušanu,