"Lai tā nebūtu, mēs pieprasām neatkarību!" Rakstnieks un Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts Alberts Bels vēsturiskās 1990. gada 4. maija sēdes laikā vairākkārt no tribīnes piesauca šos vārdus, ar literāta prasmi uzrakstītā runā pamatojot nepieciešamību balsot par Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju. 

A. Bels bija viens no tiem 138 deputātiem, kas toreiz nobalsoja "par". 

Tagad gan runas manuskripts, gan daudzi citi dokumenti un fotoliecības ar rakstnieka meitas Baibas Belas gādību nonākuši Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Tautas frontes muzeja nodaļas kolekcijā. Daudzas no tādām lietām tuvinieki pēc cilvēka aiziešanas bieži vien izmet, atzīst Tautas frontes muzeja vadītāja Anna Zeibārte. A. Bela gadījumā tā nav noticis, un muzejs nesen saņēmis krietnu daudzumu dokumentu, kas aptver tautā cienītā rakstnieka politisko darbību. Gan par to laiku, kad A. Bels ir Latvijas Tautas frontes rindās, gan Augstākās padomes (AP) deputāta statusā un kā Ministru prezidenta Valda Birkava padomnieks. Tās ir atmodas un Latvijas neatkarības atgūšanas pirmo brīžu fotogrāfijas, neizmantots rakstāmpapīru un piezīmju bloku komplekts, kādu AP deputātiem izsniedza, darbu sākot. Ir arī personu apliecinoši dokumenti vēl no PSRS pastāvēšanas laikiem. AP un Rīgas pilsētas deputāta apliecības, PSRS armijas kara biļete, kurā ierakstīts, ka tās nēsātājam bijusi izlūka kvalifikācija.