6.2 °C
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati rāda, ka mūsu valstī ir reģistrēti nedaudz vairāk kā 93 tūkstoši iedzīvotāju ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.
Kaut gan iedzīvotāju skaits gadu gaitā ir samazinājies, tomēr to iedzīvotāju grupa, kurai ir mentālās veselības problēmas, kopš 2009. gada ir pieaugusi par vairāk nekā 23 tūkstošiem. Tātad ir palielinājusies gan vecākā gadagājuma cilvēku, gan arī bērnu un pusaudžu nepieciešamība pēc psihiatriem un citiem speciālistiem. Diemžēl desmit gadus rezidenti psihiatrijā netika uzņemti – tā nesen Saeimas deputātus Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē informēja Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta psihiskās veselības jomā vadītāja psihiatre Liene Sīle. 2025. gadā rezidentūru beiguši tikai divi jaunie speciālisti uz visu Latviju. "Pirms četriem gadiem Veselības ministrijai (VM) uzrakstījām vēstuli par šo satraucošo problēmu, un šis gads beidzot ir pirmais, kas vainagojies ar sešpadsmit rezidentūras vietām. Šogad rezidentūru absolvēs 12 jaunie psihiatri, no kuriem visi tūdaļ neiesaistīsies darba tirgū, jo četri uzlabos demogrāfisko situāciju, bet viens nestrādās specialitātē," pastāstīja Liene Sīle. Viņa uzskata, ka pie esošā cilvēkresursu deficīta nepieciešami 16 rezidenti gadā, lai tuvāko desmit gadu laikā nolīdzsvarotu psihiskās veselības aprūpi valsts sektorā.
Aptauja
Kur jūs vērstos vispirms, ja saskartos ar smagām psiholoģiskām problēmām?
Taču jāņem vērā, ka jaunie psihiatri pēc trim obligātajiem darba gadiem valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēs lielākoties izvēlas strādāt privātajā medicīnā, jo tas ir labāk atalgots darbs ar mazāku darba slodzi.
"Mūsu kolēģi sāk izdegt, jo pārslodze ir milzīga. Strādājot valsts sektorā, viņi saņem darba slodzei neatbilstošu atalgojumu, ja salīdzina ar privāto sektoru. Patlaban notiek diskusijas ar Nacionālo veselības dienestu par finansējuma palielināšanu," situāciju skaidroja Nacionālā psihiskās veselības centra klīnikas "Pārdaugava" vadītājs un Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents Elmārs Tērauds.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure uzskata, ka finansējums ir nekavējoties jāpalielina ambulatorajiem psihiatriskajiem pakalpojumiem, lai tie būtu pieejami pacientiem saprotamā laikā, nevis pēc trim mēnešiem vai pusgada.
Ministrijas dati rāda, ka starp tādiem speciālistiem kā psihiatrs un bērnu psihiatrs garākās rindas ir tieši pie bērnu psihiatriem Rīgā un Zemgalē. Vidējais gaidīšanas laiks, lai saņemtu ārstu konsultāciju, ir 155 dienas. Patlaban mūsu valstī strādā 55 sertificēti un praktizējoši bērnu psihiatri, 258 psihiatri un 90 psihoterapeiti.
To, ka medicīnas speciālisti, tostarp psihiatrijā, straumēm neplūst uz perifēriju, intervijā laikrakstam "Alūksnes un Malienas Ziņas" apliecinājusi psihiatre, neiroloģe, narkoloģe un bērnu psihiatre Irēna Greivule, kura strādā Alūksnes poliklīnikā. Viņa ir vienīgā narkoloģe un bērnu psihiatre bijušā Alūksnes rajona teritorijā. Papildus tam dakteres pārziņā esot pansionātu pacienti. Darba lauku papildinot autovadītāju medicīniskā komisija, pedagoģiski medicīniskā komisija, arodveselības ārstu komisija, zemessargu medicīniskā komisija, kā arī medicīniskās apskates, kas nepieciešamas, lai saņemtu ieroču nēsāšanas atļauju. Dakterei Greivulei pacientu skaits ir desmitkārt lielāks nekā vidēji ģimenes ārstam.
"Pie manis vidējais gaidīšanas laiks rindā ir divi mēneši. Savukārt pacientus, kuri psihiatra uzskaitē ir gadiem un kuriem ir jāizraksta medikamenti mēneša patēriņam, apskatu vienreiz mēnesī, un šis pieraksts viņiem ir garantēts," stāsta ārste, piebilstot, ka līdz šim neesot saņēmusi sūdzības, ka cilvēki nevarētu nokļūt pie psihiatra.
