10 °C
Izglītības sistēma Latvijā jau ilgāku laiku atrodas reformu fāzē. Pārmaiņas notiek skaļi, un rezultāti pagaidām nav bijuši īpaši veiksmīgi.
Tādēļ – kāds gan tur brīnums – labāki piemēri no citām valstīm tiek ne tikai piesaukti, bet nereti – arī idealizēti. Bet, kā zināms, velns slēpjas detaļās, jebšu – kritizējot vecās iestrādnes, vienmēr pastāv iespēja kopā ar netīro ūdeni no bļodas izliet arī bērnu.
Lai labākie piemēri, no kuriem vēlamies mācīties, būtu korekti, vēlamies akcentēt būtisku niansi, ko, runājot par izglītības sistēmas veiksmēm Somijā, mūsu valstī kā pašsaprotamu mēdz piesaukt gan daļa vecāku, gan atsevišķi komercmediji, tomēr tas ir ja ne gluži mīts, tad noteikti pārspīlējums, proti – Somijas skolās neesot mājasdarbu. Tā, piemēram, portālā "mammamuntetiem" atrodams raksts, kas vēsta: "Mājasdarbus Somijas skolās neuzdod, jo bērniem pēc skolas ir jāatpūšas. Tieši tāpat kā vecākiem, kuriem nav jākontrolē bērnu mājasdarbu izpilde." Vai tā tiešām ir patiesība?
Daži mācās visu brīvlaiku
Somijas Loimā Evaņģēliskās tautas augstskolas starptautisko projektu vadītāja un trīs dēlu mamma Ilze Liepiņa-Naula nu jau vairākus gadus organizē pieredzes apmaiņas braucienus un seminārus somu un latviešu pedagogiem visos izglītības sistēmas līmeņos. Arī viņa apliecina, ka Latvijas izglītības darbinieku priekšstats par Somijas izglītības sistēmu nereti ietver arī mītu, ka Somijā mājasdarbi bērniem netiek uzdoti. Ilze Liepiņa-Naula uzsver, ka atbilde vismaz daļēji ir meklējama arī atšķirīgajos priekšstatos par mājasdarbiem:
tas, ko Somijā sauc par mājasdarbiem, latviešu skolēnam liktos tāds sīkums, ko par mājasdarbu pat grūti būtu nosaukt.
Trešklasnieks Lumo Vilsteds atceras, ka mājasdarbi bija jāpilda jau pirmajā klasē un ka toreiz tie likušies tikpat grūti kā tagad – bet puika min, ka šobrīd pirmās klases mājasdarbi būtu pavisam viegli un vienkārši izpildāmi. Lumo parāda savu matemātikas grāmatu, kur katram atvērumam beigās ir pildīšanai mājās paredzēti uzdevumi.
Vantā pilsētas deputāte un divu skolas vecuma bērnu mamma Sirpa Kaupinena stāsta, ka trešklasniekam piektdienās mājasdarbi netiek uzdoti, bet vecākajam brālim, kas iet piektajā klasē, mājasdarbi tiek uzdoti ne tikai piektdienās, bet arī uz brīvlaiku. Piemēram, šogad slēpošanas brīvdienās dēlam bija nācies mācīties katru dienu, jo uzreiz pēc brīvlaika bija trīs kontroldarbi. Sirpa Kaupinena uzskata, ka grāmatas ar visiem mājasdarbiem atvieglo vecākiem dzīvi, jo, ja skolēns, piemēram, saslimst, tad ir skaidrs, ko mācīties mājās.
Viena skola – atšķirīgas pieredzes
Skolotāja bērniem ar īpašām vajadzībām un mamma skolēnam, kas mācības sāka Somijā populārajā Valdorfa skolā (Somijā tās sauc par Šteinera skolām), stāsta, ka arī Valdorfa skolā bijuši mājasdarbi jau no pirmās klasītes, tikai to ir bijis mazāk nekā parastajās valsts skolās, kādās viņa pati strādā.
Somijas latviete un trīs bērnu mamma Irīna Āboliņa stāsta, ka Valdorfa skolā vecākajai meitai pirmajā klasē nebija neviena paša mājasdarba.
"Es priecājos, ka bērns skolā dara skolas lietas un mājās dara mājas lietas," viņa stāsta.
Tagad, kad tajā pašā skolā, bet pie cita skolotāja mācās arī vidējais bērns, mājasdarbi reizi nedēļā ir jau pirmajā klasītē, sākot ar otro pusgadu. Mājasdarbos mēdz būt uzdevums arī rakstīt dažus vārdus, lai gan pirmajā klasītē daudzi bērni vēl nelasa un arī neraksta ne Valdorfa, ne parastajās skolās. Pirmajās klasītēs visus priekšmetus pasniedz viens skolotājs gan Valdorfa, gan arī pašvaldību skolās. "Esmu ļoti apmierināta, ka mums mājasdarbu pirmajā klasē vai nu nav, vai ir nedaudz, jo, manuprāt, nebūtu pareizi apgrūtināt bērnu ar sarežģītiem mājasdarbiem pēc veselas nosēdētas dienas. Turklāt tam īsti pat nepaliek laika, jo ir gan pulciņi, gan vajag pazīmēt un paspēlēties. Vēlāk laikam bez mājasdarbiem tomēr neiztikt, bet pirmajā klasē ir ļoti labi sākt saudzīgi." Irīna Āboliņa uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai mājasdarbu pildīšana sagādātu prieku.
Klases audzinātāja, skolotāja Uliana Feldserova kā profesionāle uz jautājumu atbild plašāk. Somijā skolotājiem ir ļoti laba izglītība, kas nāk komplektā ar lielu brīvību pedagoģisko metožu izvēlē. Daudzās skolās strādājusī skolotāja no pieredzes zina teikt, ka ir skolotāji, kas mājasdarbus neuzdod, ir tādi, kas tos uzdod daudz, un ir arī tādi, kuri mājasdarbus neuzdod, piemēram, uz nedēļas nogalēm. Tādēļ nav pareizi teikt, ka Somijas skolās mājasdarbus neuzdod. Uzdod – un te jau būtu interesanti salīdzināt, kādus, kad un kāpēc.
