Kopš pašiem pirmsākumiem, kad 1951. gadā tika izveidota Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, kas vēlāk pārauga Eiropas Savienībā, Eiropas demokrātija piedzīvo nemitīgus izaicinājumus, tomēr tieši valstu spēja iesaistīties dialogā un rast labākos risinājumus ir virzījusi Eiropas izaugsmi. To apliecina arī fakts, ka aizvien vairāk valstu vēlas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, kuru dibināja Francija, Rietumvācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga, tika izveidota, balstoties uz Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmana 9. maijā publiskoto deklarāciju, kuras mērķis bija panākt Eiropas vienotību un pēc tikko pieklusušajām 2. pasaules kara zalvēm nepieļaut jaunus karus. Eiropas Ogļu un tērauda kopienai brīvi varēja pievienoties arī citas valstis, un tā bija pirmā no pārnacionālajām Eiropas institūcijām, kas vēlāk kļuva par pamatu Eiropas Savienībai.

Tādēļ 9. maiju Eiropa atzīmē kā Eiropas dienu. "Uz Šūmana plāna pamatiem būvētā valstu savienība kļuva par bāku arī Latvijai, atgriežoties Eiropā. 

9. maijā atzīmētā Eiropas diena ir atgādinājums, ka, tikai rīkojoties kopīgi, iestājoties vienam par otru, Eiropas valstis var pārvarēt arī vislielākās grūtības," 

vēsta ieraksts Eiropas Savienības mājas interneta vietnē.

Kā zināms, Eiropas Savienības māja Rīgā vienā ēkā apvieno institūcijas, kas sniedz informāciju par Eiropas Savienības jautājumiem Latvijā: Eiropas Parlamenta biroju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību.

9. maijs Ukrainas zīmē

Šogad pasākumu rīkotāji Eiropas dienai veltītajās aktivitātēs īpaši centušies akcentēt Eiropas vērtības – brīvību, solidaritāti, demokrātiju, mieru un cilvēka cieņu.

"Eiropas dienas 2023" vizuālā identitāte ir veidota Eiropas Savienības un Ukrainas krāsās, un tās simbols ir miera dūja. "Šādi mēs paužam savu atbalstu Ukrainai un tās tautai, kas šobrīd saskaras ar brutālu Krievijas uzbrukumu," skaidro Latvijas Eiropas dienas pasākumu atbalsta komanda. "Būsim vienoti, nosodot Putina agresiju Ukrainā un nodrošinot spēcīgu politisku, finansiālu un humānu atbalstu Ukrainai!"

Otrdien, 9. maijā, Rīgā Eiropas diena tiks svinēta visas dienas garumā Eiropas Prasmju svētkos Eiropas Savienības mājas pagalmā un iekštelpās. Pasākumā ir aicināts piedalīties ikviens interesents.

Eiropas dienā uz skatuves un īpaši iekārtotās aktivitāšu vietās iecerēts daudzināt Eiropas Savienības vērtības un gūt ieskatu katras ES dalībvalsts īpašajās prasmēs. Pasākums tiks atklāts pulksten 11 ar Latvijas stundu – akcentējot Latvijas prasmes, talantus un to, kas izceļ Latviju Eiropā un pasaulē. Latvijas stunda tiks pārraidīta tiešsaistē Eiropas Savienības mājas "Facebook" profilā.

Savukārt Latvijas Pilsoniskā alianse 9. maijā rīko Demokrātijas svētkus Rīgā AB dambī.

Eiropas eksāmens un svinības pilsētās

Jau no 7. maija, svinot Eiropas dienu Latvijā, jau desmito reizi tiks organizēts Eiropas eksāmens. Tas būs tiešsaistes tests, kas tiks atvērts 7. maijā plkst. 8.00 un būs pieejams līdz 9. maija plkst. 21.00 tīmekļa vietnē "www.esmaja.lv". Testā ir aicināti piedalīties gan skolēni, sākot jau no pirmās klases, gan pieaugušie līdz sirmam vecumam. 

"Tas ir izzinošs un atraktīvs veids, kā katram pašam pārbaudīt un paplašināt savas zināšanas par Eiropas Savienību," zināšanu pārbaudi raksturo pasākuma organizētāji.

Ar astoņu "Europe Direct" centru gādību Eiropas dienas svinību pasākumi dažādos laikos maijā norisināsies arī 11 Latvijas pilsētās: Daugavpilī, Gulbenē, Madonā, Alūksnē, Jelgavā, Jēkabpilī, Kuldīgā, Rēzeknē, Ventspilī, Cēsīs un Valmierā. Plašāku informāciju par pasākumiem var rast, ieskatoties "Europe Direct" centru "Facebook" vietnēs.

Jau tradicionāli Eiropas dienas pasākumu ietvaros Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā no 15. līdz 19. maijam norisināsies ''Radošās darbnīcas'' – pacientiem būs iespēja, izmantojot sagatavotos materiālus, aizraujošā veidā iepazīt Eiropas Savienības dalībvalstis.

Bet, īstenojot Eiropas Savienības "Digitālās Eiropas" kiberdrošības programmu, Eiropas dienas pasākumu ietvaros 10. maijā plkst. 10.30 Eiropas Savienības mājā notiks pirmā Latvijas nacionālās kiberdrošības kompetenču kopienas ekspertu sanāksme.

Iedvesmas stāsti, izstādes un konkursi

Kopš marta Latvijā norisinās akcija "Atpakaļ uz skolu/ Atpakaļ uz universitāti". Tās noslēgums paredzēts 15. maijā Eiropas dienu ietvaros. Šogad visā Eiropā atzīmē Eiropas Prasmju gadu, atgādinot par konkurētspējas, līdzdalības un talanta nozīmi, tāpēc "Atpakaļ uz skolu/ Atpakaļ uz universitāti 2023" īpašu uzmanību pievērš iedvesmošanai un motivācijai apgūt jaunas prasmes, izzināt, kādas prasmes dažādām personībām bijušas visnoderīgākās karjeras un personiskajā izaugsmē.

Ar skolēniem un studentiem tiekas Eiropas stāstnieki – cilvēki, kas gadu gaitā ir izkopuši savas prasmes, guvuši profesionālas zināšanas un pēc skolas un universitātes gaitām uzsākuši darbu visdažādākajās profesijās un amatos Latvijā, Eiropā un pasaulē, – strādā institūcijās, valsts vai pašvaldības iestādēs, nevalstiskajā vai privātajā sektorā, realizē ES finansētus projektus vietējās kopienās, nacionālā vai starptautiskā mērogā.

28 Latvijas skolās šī gada pavasarī tiek rīkotas "POP UP" izstādes "Eiropas Savienība" un "Prāta spēles", kuras veido paši skolēni.

Savukārt vēl līdz 30. aprīlim skolotāji var reģistrēt 10. un 11. klases audzēkņus Labklājības ministrijas rīkotajai erudīcijas spēlei "Lielā Eiroviktorīna". 

Spēles mērķis ir azartiskā un izklaidējošā, klases audzēkņus saliedējošā gaisotnē pārbaudīt un papildināt zināšanas par Eiropas Savienību, tās vērtībām un dažādību, labklājības nozari un Eiropas Savienības fondu ieguldījumu tajā. Viktorīnu varēs izspēlēt attālināti jebkurā ērtā laikā no 2. līdz 16. maijam.

Tiek solīts, ka uzvarētājs – erudītākā klase Rīgā, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Sēlijā – saņems dāvanu karti 500 eiro vērtībā kādam pašu izvēlētam klases saliedēšanas pasākumam. Savukārt zinošākā klase Latvijā – labākā no visiem novadiem – saņems vēl arī papildu 500 eiro dāvanu karti.

Tepat, Eiropā.