Evija Keisele: – Pašlaik tiešām visur pārskanējis, ka novadā viss slikti, bet gluži tā nav. Piemēram, Pociemā, kur līdz šim bibliotekāre strādāja nepilnu slodzi, pēc reformas tā palielināta līdz pilnai slodzei un apmeklētājiem tiks nodrošināts ilgāks, tātad ērtāks darba laiks. Arī citviet iezīmējas pozitīvais – Skultes multifunkcionālajā centrā bibliotēka būs modernā telpā, cilvēkiem pieejama patīkama vide un dažādi pakalpojumi. Skultes pagastā no četrām paliks divas bibliotēkas, Mandegās un Skultē, slēgtas tiek Straumes un Stienes bibliotēkas. Pēc reorganizācijas Mandegās bibliotekāre, kura līdz šim strādāja nepilnu slodzi, strādās pilnu, tāpat pilna slodze, kā arī klientu apkalpošanas centra pienākumi būs darbiniecei Skultes centrā. Priecājos, ka tagad bibliotēka apmeklētājiem būs atvērta arī sestdienās rīta pusē, tradicionālā tirgus laikā, ja vien būs vajadzība, varēs gan tirgu apmeklēt, gan dokumentus sakārtot, gan atpūsties un grāmatas palasīt.
Dagnis Straubergs: – Novadā paliks 21 bibliotēka, un tajās esam gatavi investēt. Patiesībā es varētu nosaukt vēl 30 vietas, kur bibliotēkas tieši vajadzētu atvērt, jo tur ir iedzīvotāji. Labi, ka šis jautājums beidzot pacelts valsts līmenī, par to runā premjerministre Siliņa, un ceru, ka ieklausīsies arī finanšu ministrs. Pašvaldības dzīvo no finanšu resursiem, kurus, deleģējot zināmas funkcijas, piešķir valsts, dodiet mums naudu, mēs tik tiešām labprāt atvērsim vēl 30 bibliotēkas!
– Vai šobrīd novada bibliotēku darbību finansē tikai pašvaldības?
Dagnis Straubergs: – Protams.
Vanda Bērziņa: – Valsts finansējums paredzēts tikai digitalizācijas programmai, arī bērnu grāmatu iepirkumam.
Elīna Lilenblate: – Pašvaldību bibliotēkām finansējumu piešķir no pašvaldību budžeta. Valsts to dod dažām programmām, bet salīdzinoši tas ir tik vien, lai ko veicinātu vai attīstītu, nekas vairāk. Pat tik pazīstamajā programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" pašvaldība dod sava veida līdzfinansējumu, lai klāt varētu piepirkt papildu komplektus.
– Kur pēc Stienes bibliotēkas slēgšanas nonāks tās dārgais tehniskais "Gaismas tīkla" aprīkojums?
Vanda Bērziņa: – Tas nav pašvaldības īpašums, bet pieder Kultūras informācijas sistēmu centram, un tad, kad bibliotēkas tiek reorganizētas vai likvidētas, šī tehnika jāatdod atpakaļ.
– Vai ir dzirdēts par pašvaldībām, kuras plāno iepirkt bibliobusus?
Vanda Bērziņa: – Ir pašvaldības, kuras aktīvi domā par bibliobusiem, šie iepirkumi ir par pašvaldību kā dibinātāju finansējumu. Bibliobuss nav lēts pakalpojums, kā arī nevar teikt, ka tas varētu aizvietot visas bibliotēku funkcijas. Bibliobuss ir mobils pakalpojums, turklāt tas nav sabiedriskais transports, kurš kursē regulāri. Līdz šim Latvijā tādi ir divi – viens veiksmīgi darbojas Ogres novadā un otrs Dienvidkurzemes novadā, kur tas var aizsniegt iedzīvotājus, kuri dzīvo attālākās vietās. Diemžēl ir problemātiskas tehniskās detaļas – pa kuriem ceļiem bibliobuss var izbraukt un pa kādiem ne. Zinu, ka situāciju pašlaik izvērtē Pierīgā, piemēram, Ropažu novadā bibliobusa pakalpojumam atbilstoši izbraucamajiem ceļiem plāno izmantot vieglās automašīnas. Kā zināms, mazapdzīvotās vietās ne vienmēr ir laba infrastruktūra, tāpēc, lai tur tiktu, tradicionālie, lielie bibliobusi, kādus esam redzējuši Rietumeiropā un lielajās pilsētās, nav iederīgi. Šī ideja pašlaik tiek vērtēta dažādos līmeņos. Kultūras ministrija var tikai ieteikt, kādas ir iespējas, kādi paraugi sastopami ziemeļvalstu mazapdzīvotajās vietās, kur tas ir diezgan tradicionāls pakalpojums.
Kā pieņems cilvēki?
– Un kā savu nākotni saskata līdzšinējā Stienes bibliotekāre Liene Ungure?
Liene Ungure: – Nevaru sūdzēties vai bēdāties, darbavieta saglabājas, mani tikai pārceļ uz Skultes multifunkcionālo centru, būs vien tālāk jābrauc uz darbu. Ir plusi un ir mīnusi, pozitīvi, ka beidzot vairs nebūs jāskraida pa divām vietām un jādara vairāk nekā pārējiem. Redzēs, kā ies, kā pieņems cilvēki…
Artis Ārgalis: – Nebūs jāskrien, nebūs jātīra!
Liene Ungure: – Tas tiesa, līdz šim bibliotekāram rīts bija jāsāk ar putekļu dzenāšanu un siltuma dabūšanu, ziemā tas nepavisam nav viegli. Pēdējos gados daļu laika strādāju arī attālināti, jo ziemā telpās bija pārāk auksts.
– Kā prognozējat, vai līdzšinējie Stienes bibliotēkas apmeklētāji nāks uz Skultes jauno bibliotēku?
Liene Ungure: – Grūti teikt, jo tie, kuriem nav sava transporta, diez vai tiks līdz Skultes centram. Pat uz šejieni daudzi vairs netiek, grāmatas vedu klāt. Atceros, cik jauki bija laikos, kad uz bibliotēku nāca daudz lasītāju, cik daudz bija bērnu!
– Vai pašvaldībā plānots, kā nodrošināt, lai bibliotekāre varētu lasītājiem vest grāmatas uz mājām tāpat kā līdz šim?
Dagnis Straubergs: – Noslēgsim patapinājuma līgumu.
Liene Ungure: – Pati dzīvoju Liepupē, un nācies grāmatas vest arī uz turieni, kaimiņiem. Reizēm braucieni bijuši pat 40 kilometru gari. Visu var sarunāt, bet zināmā mērā tos varētu saukt par bibliobusa pakalpojumiem.
– Kā tiks nodrošināta otra līdzšinējā bibliotēkas funkcija, palīdzība ar rēķinu un dokumentu kārtošanu?
Liene Ungure: – Tādu senioru līdz šim bija diezgan daudz. Protams, līdz šim viņi te atnāca un, ja ko nezināja, palīdzēju un viss bija kārtībā.
– Kur tagad varēs meklēt šādu palīdzību?
Artis Ārgalis: – Katrā pagastā ir klientu apkalpošanas speciālists, visi tiks apkalpoti. Ja kādam būs problēmas ar nokļūšanu, noteikti domāsim, kā to risināt.
Dagnis Straubergs: – Īpaši jāpadomā arī par vientuļajiem pensionāriem, par tiem, kuriem nav ģimenes palīdzības. Taču te ir vēl viena problēma, novadā zinām vientuļus seniorus, kuriem ir bērni, bet bērniem būtu jārūpējas par saviem vecajiem vecākiem. Tagad tiem, kam sabojātas attiecības ar bērniem, kā arī bērniem, kuriem sabojātas attiecības ar vecākiem, ir unikāla iespēja – uzsākt sarunas, pārrunāt lietas, kuras, iespējams, kādreiz bijušas pārprastas, un ģimene atkal var būt kopā un viens otram palīdzēt.
Uzziņa
- Stienes ciema bibliotēka dibināta 1949. gadā un nedaudz nomaļajā divstāvu balto ķieģeļu 12 dzīvokļu ēkas otrajā stāvā atrodas kopš 2005. gada.
- Pēdējos desmit gadus par bibliotēkas vadītāju un vienīgo darbinieci strādā Liene Ungure.
- No slēgšanai nolemtās Stienes bibliotēkas līdz tuvākajai, Lādes bibliotēkai, ir deviņi kilometri.
- 2023. gadā bibliotēkā bija reģistrējušies 136 lasītāji, no kuriem 53 bijuši regulāri, aktīvi apmeklētāji.
Viedoklis
NIOLE KRASTIŅA, Stienes bibliotēkas ilggadējā lasītāja:
"Mani ļoti izbrīna, ka paliek divas bibliotēkas, kuras abas atrodas tuvu viena otrai. Skultes jaunā bibliotēka no bibliotēkas Mandegās atrodas vien trīs kilometru attālumā, tiesa, tur dzīvo daudz cilvēku, bet būtu nu atstājuši bibliotēku "Straumēs", kur aizbraukt no mūsu gala! No šejienes jau var braukt tikai ar savu mašīnu, citas iespējas nav. Saprotam jau, ka jaunieši lasa maz, bet mēs, vecākie, taču gribam lasīt. Nupat vajadzēja izdrukāt analīzes, aizbraucu uz bibliotēku, izdrukāju, bet nu laikam būs jābrauc uz Limbažiem. Tāpat arī maksājumi… Bet – bibliotēka jau nav tikai praktiskie jautājumi, tur gājām saieties, pasēdēt, parunāties, bija arī kādi pasākumi. Sākumā teica, ka bibliotēkām jābūt kā saieta vietām, bet – kas tad būs tagad? Skaidrs, no šejienes mana vecuma cilvēki nevar izbraukāt uz Skultes centru, turklāt ne jau visiem ir mašīna. Mūsu bibliotēkas slēgšana nāca gaismā kā no zila gaisa, neviens neko mums neteica. Turklāt šī jau nav pirmā reize, pirms diviem gadiem gribēja bibliotēku slēgt, bet sākām celt troksni, un toreiz atlaidās."
Aptauja
Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.