"Grindeka" valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis pats ir daļēji ukrainis, jo viņa māte ir ukrainiete, kas gan mūža lielāko daļu nodzīvojusi Latvijā, tādēļ karu viņš izjūt personiski. 

Neskatoties uz to, viņš uzskata, ka šobrīd izvērstā kampaņa pret uzņēmumiem, kas turpina tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju un konkrēti farmācijas nozares uzņēmumiem, ir šo uzņēmumu linčošana bez jebkādas tiesas.

Karš Ukrainā ir neparasti saasinājis jautājumu par to Latvijas uzņēmumu morālo atbildību, kas turpina tirdzniecību ar agresoriem – Krieviju un Baltkrieviju –, kā arī pret tiem vērsto kritiku. Jūs esat publiski nosaucis šo procesu par farmācijas nozares linča tiesu. Kāpēc?

Pirmkārt, tāpēc, ka mēs nepārkāpjam nekādas starptautiskās sankcijas. "Grindeks" savas zāles pārdod vairāk nekā simt pasaules valstīs, tostarp apgādājam arī Pasaules Veselības organizāciju un daudzas Āfrikas valstis, kurās mūsu darbībai ir ne tikai biznesa, bet arī sociālā funkcija. Darbošanās Krievijā un Baltkrievijā ir saistīta ar uzņēmuma vēsturi, un tā nav izbeidzama vienā dienā. Neskatoties uz to, kurss uz Eiropas tirgu no akcionāru un padomes priekšsēdētāja Kirova Lipmana puses tika nosprausts jau pirms kara – 2020. gadā. Taču šis process aizņem laiku – vispirms jau daudzi produkti ir jāmodernizē atbilstoši mūsdienu prasībām, tad zāļu reģistrācija daudzās Eiropas valstīs aizņem vismaz gadu, tad vēl seko instrukciju saskaņošana, jāiesniedz dokumenti valsts zāļu kompensāciju sistēmai, vēl ir jāreģistrē zāļu cena – šie procesi kopā var aizņemt vēl apmēram gadu. Proti, 

pat ja medikaments ir gana moderns, ir vajadzīgi vismaz divi gadi, lai tikai sāktu to pārdot citā valstī, bet, ja tas jāmodernizē, tad vēl vairāk. 

Tādēļ aiziešana no Krievijas farmācijas tirgus nav ātri paveicama. Neskatoties uz to, šobrīd esam atvēruši jau 29 meitasuzņēmumus visā pasaulē.