Šoziem apkure solās būt lētāka

Šoziem Latvijas iedzīvotājiem par siltumu varētu būt jāmaksā mazāk nekā pērn. Par to liecina gan kurināmā cenu kritums, gan siltumapgādes uzņēmumu pievēršanās atjaunojamo energoresursu izmantošanai apkurē.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) apstiprina, ka septembrī zemāki siltuma tarifi būs spēkā divpadsmit, bet oktobrī vēl astoņiem siltumapgādes uzņēmumiem. Tarifi samazinās jau kopš pagājušā gada nogales, tāpēc esot sagaidāms, ka SPRK iesniegto samazināto tarifu projektu skaits septembrī un oktobrī būs vēl lielāks.

"Pērn decembrī vairāk nekā pusei SPRK uzraudzītajiem komersantiem tarifi pārsniedza 100 eiro par megavatstundu (MWh), tostarp bija tādi, kuriem tie sasniedza 200 un pat 300 eiro par MWh," atceras SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs, "bet šā gada septembrī tarifi virs 100 eiro par MWh ir vien aptuveni piektdaļai komersantu. Turklāt vairākiem, spriežot pēc vērtēšanai iesniegtajiem tarifu projektiem, tarifi samazināsies oktobrī un novembrī."

Samazinājums līdz pat 40%

"Vērtējot regulatoram iesniegtos siltumapgādes komersantu tarifu projektus, to lielākā daļa paredz tarifu samazinājumu," atzīst Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis, "dažiem siltumapgādes komersantiem tarifi samazinās līdz pat aptuveni 40%. 

No tā secināms, ka, sākot jauno apkures sezonu, daudzu Latvijas pilsētu iedzīvotājiem apkures rēķini patiešām varētu kļūt mazāki, nekā tie bija līdz šim. 

Tiesa, daži siltumenerģijas ražotāji joprojām ir vērsušies SPRK ar piedāvājumiem, kuri paredz tarifu pieaugumu. Tomēr arī viņiem tarifs joprojām saglabāsies līdzīgs kā lielākajā daļā citu komersantu noteiktajiem."

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks enerģētikas lietās Nauris Ogorodovs atzīst, ka līdz šim neesot ziņu, ka pašvaldībās būtu radušās kaut kādas tehniskas problēmas, kuras kavētu sekmīgi sagatavoties jaunajai apkures sezonai.

"Šogad stāvoklis energoresursu tirgos un biržās ir krietni labāks nekā pērn, pirms apkures sezonas sākuma," saka LPS pārstāvis, "tas vieš cerību, ka šajā apkures sezonā tarifi būs zemāki. Siltumapgādes uzņēmumos pašlaik mēģina saprast, kas būtu izdevīgāk – noslēgt ilgtermiņa vai īstermiņa līgumus ar piegādātājiem vai iepirkt kurināmo par biržas cenām."

Siltuma tarifu salīdzinājums Latvijas pilsētās un ciematos.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Cenu svārstības noteic kurināmais

"Tarifu samazinājuma galvenais cēlonis ir kurināmā cenu kritums," uzskata SPRK pārstāvis Jānis Negribs, "tajās apdzīvotajās vietās, kurās aizvadītajā apkures sezonā siltuma ražotāji iepirka kurināmo par paaugstinātām cenām, mainoties līguma cenai un izlietojot salīdzinoši dārgākos krājumus, tarifi strauji samazinās. Kur nebija iepirkts tik dārgs kurināmais, tur izmaiņas tarifos ir mērenākas. Kurināmā cenu svārstības lielā mērā ir atkarīgas no izvēlētā kurināmā veida un no brīža, kad komersants noslēdzis līgumu par kurināmā piegādi, kā arī no līguma darbības ilguma."

SPRK gan atzīst, ka, kaut arī kurināmā cenu ietekmē tarifi samazinās, tie vairs nebūs tādi, kādi bija, piemēram, 2021. gadā. 

Augot dzīves dārdzībai, siltumapgādes uzņēmumos neizbēgami palielinās ar kurināmā cenu kritumu nesaistīti izdevumi. Tādējādi, salīdzinot ar aizvadītajiem gadiem, siltumenerģijas ražošanas izdevumi palielinājušies visās tarifu veidojošajās sadaļās.

Aktīvi būvē šķeldas katlumājas

Cits iemesls tarifu samazinājumam ir vērienīgā šķeldas katlumāju būvniecība vai esošo modernizācija un paplašināšana Valmierā, Cēsīs, Olainē, Saldū, Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī un citviet, kur tām jāsāk darboties jau šogad.

Aizvadītajos gados siltuma ražošanā Daugavpils siltumapgādes uzņēmums 

"Daugavpils siltumtīkli" arvien vairāk izmantojis koksnes šķeldu, pakāpeniski samazinot atkarību no dabasgāzes. 

2022. gada janvārī Latvijas otrajā lielākajā pilsētā sāka darboties pirmā ar šķeldu darbināma stacija ar 36 megavatu (MW) jaudu. Otrā līdz šim uzceltā gan ir nelielas jaudas (2 MW) stacija. Bet pašlaik pilsētā būvuzņēmums "Monum" būvē trešo ar plānoto 24 MW jaudu. Projekta kopizdevumi – 20,7 miljoni eiro, tostarp Kohēzijas fonda līdzfinansējums – 4 miljoni eiro.

Kad augusta beigās viesojāmies Daugavpilī, jaunās katlumājas būvniecība ritēja pilnā sparā. "Monum" būvdarbu vadītājs Oļegs Plotko teic, ka būvniecība jāpabeidz jau līdz šā gada beigām, kā to paredz piešķirtais Kohēzijas fonda līdzfinansējuma noteikumi.

Daugavpilī jūt pamatu zem kājām

"Esmu pārliecināts, ka šoziem Daugavpils iedzīvotājiem par apkuri būs jāmaksā mazāk nekā pagājušajā apkures sezonā," apgalvo pašvaldības uzņēmuma "Daugavpils siltumtīkli" valdes loceklis Aleksandrs Karpenko, "spriežot pēc pašlaik dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus" ziņotā, šai apkures sezonai arī dabasgāzes pietiks, tāpēc jūtam stingrāku pamatu zem kājām nekā pagājušā gada vasarā, kad vienubrīd pat lāga nezinājām, kur nopirksim dabasgāzi un kur šķeldu."

"Daugavpils siltumtīklu" vadītājs Aleksandrs Karpenko (no labās) un būvuzņēmuma "Monum" būvdarbu vadītājs Oļegs Plotko būvlaukumā, kur top jau trešā pēdējos gados uzceltā šķeldas katlumāja pilsētā. Šā projekta kopizdevumi – 20,7 miljoni eiro, tostarp Kohēzijas fonda līdzfinansējums – 4 miljoni eiro.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Pērn no 1. septembra siltumenerģijas tarifu "Daugavpils siltumtīkli" plānoja paaugstināt par 32%, tam sasniedzot 122,55 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Bet šā gada augustā pēc SPRK apstiprinātā tarifa – 85,33 eiro par MWh bez PVN. Tādējādi jaunajā apkures sezonā Daugavpils iedzīvotājiem rēķiniem par siltumu būtu jāsarūk, tiesa, ja vien gaidāmā ziema nebūs krietni bargāka par aizvadīto.

"Uzbūvējot jauno katlumāju, ar šķeldu uzņēmumā saražotā siltuma īpatsvars sasniegs 80–85%," 

lēš Aleksandrs Karpenko, "pārējo daļu siltuma ražošanā nodrošināsim ar dabasgāzi vai sašķidrināto – atkarībā no tā, kādas būs to cenas tirgū. Āra gaisa temperatūrai svārstoties no 0 līdz +2 grādiem, ar šiem abās lielajās stacijās saražotajiem 60 MW jau spēsim pilnīgi nosegt pilsētas patēriņu.

Jauni projekti abos Daugavas krastos

Jaunajai apkures sezonai naski gatavojas arī Jēkabpils siltumapgādes uzņēmumā "Jēkabpils siltums". Uzņēmuma valdes loceklis Raits Sirmovičs stāsta, ka pilnā sparā notiek dabasgāzes, šķeldas un granulu iepirkšana. Tomēr tāpat kā aizvadītajā apkures sezonā galvenā izejviela būs šķelda.

"Ar šķeldu, kas saņemta no neatkarīga piegādātāja, un no tās saražoto siltumu jau aizvadītajā apkures sezonā varējām nodrošināt pilsētas vajadzības arī tad, ja āra gaisa temperatūra sasniedza –15 grādus," teic Raits Sirmovičs, "ja sals ir stiprāks, tad gan esam spiesti iedarbināt dabasgāzes kurtuves. Līdz šim Daugavas labajā krastā apkurē izmantojām dabasgāzi. Bet līdz šā gada beigām ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Jēkabpilī uzbūvēsim divas jaunas šķeldas stacijas – vienu Daugavas labajā, bet otru – kreisajā krastā, vēl vairāk samazinot dabasgāzes patēriņu apkurē."

Jēkabpils novada pašvaldības siltumapgādes uzņēmuma "Jēkabpils siltums" valdes loceklis Raits Sirmovičs (no kreisās) un katlumājas Tvaika ielā 4 vadītājs Ainārs Gulbinskis ir gandarīti, ka jau līdz gada beigām ar Kohēzijas fonda atbalstu Jēkabpilī taps divas jaunas šķeldas katlumājas – viena Daugavas labajā, bet otra – kreisajā krastā, vēl vairāk samazinot dabasgāzes patēriņu apkurē.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Pilsētas kreisajā krastā, Tvaika ielā, ierīkos ar šķeldu kurināmu katlu ar kopējo jaudu 8 MW un dūmgāžu kondensatoru 2 MW. Projekta kopizdevumi – 8,144 miljoni eiro, tostarp Kohēzijas fonda līdzfinansējums 3,089 miljoni eiro, bet "Jēkabpils siltuma" ieguldījums 5,055 miljoni eiro.

Savukārt labajā krastā, Ķieģeļu ielā, ar šķeldu kurināmās katlumājas (1,5 MW) kopizdevumi sasniedz 1,238 miljoni eiro, tostarp Kohēzijas fonda līdzfinansējums 427 067 eiro, bet "Jēkabpils siltuma" ieguldījums – 810 973 eiro.

Kā stāsta uzņēmuma vadītājs, ar pašreizējo uzņēmuma ražošanas jaudu pilsētas vajadzībām pilnīgi pietiekot jau pašlaik. Bet, tā kā no 2024. gada būs spēkā stingrākas prasības izmešiem, padomju varas laikā Daugavas kreisajā krastā uzbūvētā stacija bez papildu dūmgāžu filtru aprīkojuma vairs nebūs lietojama. Tā kā aprīkot ar tām tehniski novecojušu katlumāju nav jēgas, ticis izlemts par jaunas būvniecību.

Raits Sirmovičs spriež, ka SPRK jau apstiprinātais tarifs būs ievērojami zemāks, nekā tas bija aizvadītajā apkures sezonā, kad tas vienubrīd sasniedza ap 170 eiro par MWh. 

Jaunais tarifs (oktobrī 63,61 eiro par MWh) ļauj cerēt, ka šajā apkures sezonā par apkuri jēkabpilieši maksās mazāk.

Bez dabasgāzes tomēr neiztiks

Jautāts, vai izejvielu iepirkšana nav jau novēlota, Raits Sirmovičs atbild, ka iepirkums būšot tikai pusgadam, tāpēc ka vēl neesot zināms, kāds būs šķeldas patēriņš abās jaunajās stacijās.

"Pērkot pusgadam, ieguvēji būsim gan mēs, gan iedzīvotāji," skaidro uzņēmuma vadītājs, "arī piegādātāji riskētu mazāk, tāpēc ka nav zināms, kādas pēc sešiem mēnešiem būs šķeldas cenas tirgū."

Palielinoties šķeldas īpatsvaram, arī Jēkabpilī dabasgāzes izmantošanu apkurē pavisam nepārtrauks.

"Kamēr šķelda ir lētāka nekā dabasgāze, tikmēr, protams, tā jāizmanto apkurē. Tomēr no dabasgāzes pavisam neatteiksimies, saglabājot vismaz divus kurināmā veidus," apstiprina arī daugavpilietis Aleksandrs Karpenko. "Tas dod iespēju aizvietot to kurināmo, kas kādā brīdī var pietrūkt tirgū vai kura izmantošana var tikt ierobežota. Eiropas Savienības zaļā politika paredz no 2030. gada aizliegt izmantot apkurē tā saukto primāro koksni. Bet tas nozīmē, ka koksnes izmantošana apkurē var tikt ierobežota."

Būvē arī Ogres novadā

Ar šķeldu darbināmas katlumājas pašlaik būvē arī Ikšķilē un Lielvārdē, kur līdz šim apkurē izmantotā dabasgāze krietni izpurināja iedzīvotāju maciņus.

Ogres novada pašvaldības uzņēmuma "MS siltums" valdes loceklis Normunds Ševels stāsta, ka Ikšķilē jauno šķeldas katlumāju iedarbināšot jau šogad un ka tā ļaušot daļēji aizstāt līdz šim apkurē izmantoto dabasgāzi.

Ikšķiles siltumapgādes uzņēmuma "Ikšķiles māja" valdes priekšsēdētājs Aigars Briedis teic, ka, uzbūvējot jauno šķeldas katlumāju, ziemā ar to pilnīgi pietikšot tai Ikšķiles daļai, kas tālāk no Daugavas: otrpus Rīgas–Daugavpils lielceļam. Savukārt pilsētas daļā starp lielceļu un Daugavu apkurē izmantos dabasgāzi.

Pašlaik "MS siltums" iesniedzis SPRK projektu, kas paredz no 1. oktobra samazināt tarifu Ogres novada Madlienas, Suntažu, Lauberes un Ķeipenes pagastiem – pašlaik noteikto 99,46 eiro vietā 84,34 par MWh.

"Ogres novada pagastos mums izdosies samazināt tarifu galvenokārt uz šķeldas rēķina," 

spriež Normunds Ševels, "līdz mīnus 10 grādiem varēsim nodrošināt siltumu tikai ar šķeldu. Ja sals stiprāks, tad gan būs jāpieslēdzas dabasgāzei."

Parādi krasi nepieaugot

Vai, cenām un rēķiniem palielinoties, krasi nepieaug iedzīvotāju parādi?

Siltumapgādes uzņēmumu vadītāji par parādiem runā izvairīgi. Tomēr apgalvo, ka pēc aizvadītās apkures sezonas parādi neesot krasi pieauguši, ņemot vērā valsts atbalsta maksājumus, kā arī arvien plašāku pievēršanos atjaunojamo energoresursu izmantošanai apkurē.

Par siltumu daugavpilieši norēķinās ar uzņēmumu bez starpniekiem. Namu pārvaldnieki maksā uzņēmumam par rēķinu sagatavošanu. Aleksandrs Karpenko uzskata, ka stabilāka naudas plūsma esot tad, ja maksā nevis iedzīvotāji, bet namu apsaimniekotāji. Pašlaik iedzīvotāju iekrātie parādi par siltumu nepārsniedz trīs miljonus eiro, kas neesot tik dramatiski, ņemot vērā aizvadītajā gadā piedzīvoto kurināmā cenu un tarifu kāpumu. Bet, viņaprāt, parādi būtu vēl mazāki, ja iedzīvotāju vietā tomēr norēķinātos namu apsaimniekotāji.

"Vislielākās bažas rada tas, ka pilsētā aug uzņēmēju parādi," saka Aleksandrs, "pērn valsts noteiktais atbalsts energoresursu cenu pieaugumam jau bija tikai iedzīvotājiem. Bet starptautiski noteiktās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju gluži dabiski ietekmēja uzņēmējdarbību. 

Apgrozījumam un ienākumiem sarūkot, darbiniekiem aizkavējās atalgojuma maksājumi, savukārt viņi nespēja laikus samaksāt par apkuri."

LPS pārstāvis Nauris Ogorodovs teic, ka pēc pašvaldību ziņotā varot spriest, ka par aizvadīto apkures sezonu iedzīvotāju parādu apmēri neesot būtiski lielāki par iepriekšējās sezonās iekrātajiem.

"LPS piedalās Klimata un enerģētikas ministrijas rīkotajās sanāksmēs, kurās spriež par iespējamiem atbalsta pasākumiem gaidāmajai apkures sezonai," turpina Nauris Ogorodovs. "Jau pašlaik skaidrs, ka šogad atbalsts izdevumu samazināšanai par elektrību, dabasgāzi, siltumu un decentralizēto kurināmo netiks piešķirts visiem iedzīvotājiem un tas nebūs tādā apmērā kā aizvadītajā apkures sezonā. Iespējams, ka atbalsts pat nebūs nepieciešams, jo pašlaik nekas neliecina, ka cenas varētu strauji celties."

Septembra sākumā Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto likumprojektu "Energoapgādes izmaksu atbalsta likums", kas paredz atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni situācijās, kad energoresursu cenas ir ārkārtēji augstas.

Tālāk tas vēl jāskata Saeimai. Ministrijā informē, ka atbalsts attieksies uz mājsaimniecībām, kuru ikmēneša izdevumi par mājokli uz vienu cilvēku veido 30% no mājsaimniecības ienākumiem. Tiek lēsts, ka šim atbalstam varētu kvalificēties pat puse Latvijas mājsaimniecību. Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējs pieaugums biržā.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".