-2.9 °C
Konkursā "Sakoptākais mežs" šogad piedalījās arī Uno Anže, kura ģimene apsaimnieko ap 200 ha meža, no kuriem puse atrodas Lejasciema pagastā.
Lielākoties tā ir iegādāta un apmežota lauksaimniecības zeme, uz kuru sākumā skats bijis ne pārāk priecīgs. Daudzviet traktors peldējis un krūmi šūpojušies vien. Toties tagad ainava paveras tāda, ka gribas dziedāt: Te ir mana Dzimtene! Uno saka, ka pārveidot var jebkuru vietu. Turklāt viss, kas paveikts, izdarīts pašu rokām. Protams, izņemot atjaunošanas cirtes. Taču arī baļķus no meža izved pats ar mini izvedējtraktoru, kura pirkumu Uno uzskata par lielu veiksmi. Tā kā mājas atrodas dziļi mežā, jāprot sadzīvot ar meža zvēriem.
Uno Anže: "Pirms diviem gadiem brieži apēda visas sarkanās bietes. Tas bija bars, apmēram ap 20 briežiem. Nepalika nevienas lapas, nevienas bietes. Sieviņa piektdienas vakarā atbrauca no Gulbenes, skatās – es pa nedēļu visu ražu noņēmis. Malacis! Taču pagrabs tukšs.
Stirniņas bija savairojušās tik daudz, ka ēda pat eglītes. Tagad, kad lūšu medības aizliegtas, stirnu palicis pavisam maz. Saka, ka lūsim gadā vidēji vajagot 70–80 stirnas."
Kā jau meža vidū, saimniekam ir arī bites. Protams, ka bez draviniekiem – lāčiem – arī neiztikt. Uno: "Ar medu daudz nopelnīt nevar, bet, ja cilvēkiem tas produkts patīk, tad man arī patīk ar to paņemties. Pirms kādiem gadiem katru nakti pie bitēm nāca lācis. Sapluina stropu, paņem padusē rāmjus, aiziet, apsēžas kārklos un ēd. Suņi ņemas apkārt, šis pa brītiņam uzrūc un turpina. Biju uzstādījis kameru un varēju redzēt, ka inteliģents lācis – nāk katru vakaru precīzi desmitos. Kad skāde bija sasniegusi trīs minimālo mēnešalgu apmēru, saucu komisiju, kas to visu fiksēja. Atbrauca puiši un meitenes ar pieciem džipiem, visu piefiksēja un aizbrauca. Un vakarā, precīzi desmitos, lācītis atkal klāt. Biju gatavs atkal gaidīt, līdz nodarītā skāde sasniegs vajadzīgo apmēru, bet lācis tā mistiski pazuda. Nebija vairs, un viss. Domā, ko gribi." Tālu no Latvijas, Islandē, nupat bēdīgi gājis arī kādam baltajam lācim, kurš līdz salai atpeldējis uz kūstoša ledus gabala un arī peldus no Grenlandes. Kolīdz pamanīts, tā nošauts. Kāpēc? Jo Grenlande lāčus atpakaļ neņem.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
