13.1 °C
Pamatīgu rīdzinieku un tuvāko apkaimju viļņošanos izraisījis fakts, ka "Rimi" Olimpiskajam sporta centram Grostonas ielā 6b zemes nomas maksa tiek palielināta vairāk nekā 12 reizes – par 1210%.
Tā kā centrā katru nedēļu trenējas ap 5500 bērnu un jauniešu un vēl vairāk pieaugušo, bet dažādu sacīkšu un pasākumu apmeklējumi kopā ar sportotājiem nodrošinājuši, ka centru "Rimi" OSC pērn apmeklējis vairāk nekā miljons cilvēku, tas raisījis jautājumus – kā tad tā? Galu galā valstī ir astoņi Olimpiskie centri, kādēļ šādas problēmas radušās tikai vienam no tiem?
Tiešais notiekošā iemesls ir šī gada 4. aprīlī pieņemtās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi", kas regulē to, kā būves īpašnieks maksā nomas maksu par zemi, ja tā viņam nepieder, tostarp šie noteikumi regulē arī nomas maksas atlaides. Un, lūk,
septiņos no astoņiem valstī esošajiem Olimpiskajiem centriem pašvaldība un Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) ir līdzīpašnieki un tikai centram, kas nes nedaudz maldinošo "Rimi" nosaukumu, Latvijas Olimpiskā komiteja ir 100% kapitāla daļu īpašniece.
Šī ir ļoti svarīga, pat liktenīga atšķirība, jo Olimpiskajos centros, kuros līdzīpašnieki ir arī pašvaldības, tiek piemēroti citi nosacījumi pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un saistībām. Bet Grostonas ielā esošajam Olimpiskajam centram, kas vienlaikus ir arī Latvijas olimpiskās kustības ģenerālštābs, Rīgas pašvaldība tā arī nekad nekļuva par līdzīpašnieku, neskatoties uz to, ka tas vairākkārt tika piedāvāts periodā, kad šo kompleksu būvēja – no 2001. līdz 2005. gadam, kā arī pēc tam. Tādēļ šim centram ir atšķirīgs juridiskais statuss un tiek piemēroti citi noteikumi – tādi, kas tagad draud krasi paaugstināt cenas par nodarbībām un pasākumiem vai arī izmisīgi meklēt risinājumus.
Kopumā šī situācija ir ilustrācija pārvaldības haosam valsts un pašvaldības līmenī. Nešķiet, ka Finanšu ministrijas ierēdņi, kas tos gatavoja MK noteikumus būtu rūpīgi izvērtējuši sekas. Katrā ziņā valdības lēmuma anotācijā skaidri norādīts, ka izmaksu samērīgums pret ieguvumiem nav vērtēts, arī pašvaldības un nevalstiskās organizācijas tā izstrādē nav tikušas iesaistītas, bet LOK pēc juridiskā statusa ir tieši biedrība.
Arī Rīgas domes tēlotais sašutums par notiekošo un zvēresti meklēt risinājumus šķiet nedaudz liekuļoti, jo par noteikumu izmaiņām bija zināms jau pusgadu iepriekš – kas liedza meklēt risinājumus līdz šim?
Tagad, kad pusgads nomuļļāts, Finanšu ministrija rāda ar pirkstu uz Rīgas domi un saka, ka OSC zemes nomas maksu Rīga varējusi arī nepaaugstināt, jo noteikumi to pieļāvuši, bet Rīgas dome liedzas, ka nē, esot bijis jāpaaugstina gan.
