Jau vairāk nekā gadu cīnos ar neizturamu sajūtu, it kā pa ādu kaut kas rāpotu, brīžam dzeltu. Ārsts saka, iespējams, šo sajūtu izraisa alerģija. Izrakstīja dažādas smēres, taču tās nelīdz. Cītīgi gludinu drēbes, nesu ārā izsaldēt, pati apmazgājos ar sālsūdeni, bet neciešamā sajūta nepazūd. Vai tā var būt kāda ar aci neredzama ādas ērcīte?  Jautā Anna Lubānas pusē.

Dažādas ērcītes


“Parasti, ja ir sūdzības par ādu, vispirms ieteicams vērsties pie dermatologa – ādas slimību speciālista. Ārsts gan izjautās, gan pats pārliecināsies par ādas stāvokli, izmantojot dermatoskopu – ierīci, kas ļauj vizuāli ādu aplūkot 10–20 reižu palielinājumā. Tad varēs labi redzēt, vai uz ādas ir, piemēram, kašķa ērcīšu atstātās pēdas. Raksturīgākās ķermeņa vietas, kur parasti apmetas kašķa ērcīte (Sarcoptes scabiei), ir roku pirkststarpas, augšdelmu iekšpuse pie padusēm, plaukstu locītavas. Taču tās var būt arī uz muguras, dibena, potīšu rajonā,” stāsta dermatoloģe, profesore Ilona Hartmane. 

Vizuāli uz kašķa ērcīšu klātbūtni norāda arvien pieaugošs nelielu sarkanīgu pumpiņu skaits, šīs pumpiņas pastiprināti niez, kņud, īpaši vakaros vai mazgājoties siltā ūdenī. Kašķis ir ļoti lipīga ādas infekcija, taču, ārstējoties ar speciālajiem līdzekļiem, piemēram, permetrīna gelu, un veicot rūpīgu lietotās gultasveļas, apģērba un telpu dezinfekciju, to var veiksmīgi izārstēt. 

“Ārstnieciski līdzekļi sausina ādu, tāpēc gan ārstēšanās laikā, gan pēc tās jālieto mitrinoši ķermeņa krēmi, lai mazinātu ādas sausumu. Ja āda ir sausa, var rasties maldīgs iespaids, ka kašķis nav izārstēts, jo nieze saglabājas,” skaidro ārste.