Vēlos uzzināt, kā audzēt lizantes. Kuras šķirnes labāk izvēlēties? Jautā Austra Z. Konsultē zemnieku saimniecības "Jaunpelši" puķkopis Mārtiņš Maltenieks. 

Lizantes pasaulē ieguvušas strauju popularitāti un kļuvušas par vienu no visplašāk audzēto griezto ziedu kultūrām, kas izceļas gan ar ziedu krāsainību un greznumu, gan spēju ļoti ilgi saglabāt svaigu izskatu. Šīs puķes mēdz salīdzināt ar rozēm bez ērkšķiem. Zinātniskais šā auga nosaukums ir lielziedu eustoma (Eustoma grandiflorum). Bieži kā sinonīms tiek lietots arī otrs tā botāniskais nosaukums Rasela liziante (Lisianthus russelianus), bet izmanto arī latviskoto nosaukumu – prēriju zvaniņi. Lizantes pieder genciānu dzimtai (Gentianacea) un savvaļā sastopamas prērijās – Ziemeļamerikas mērenās joslas zālaino pļavu līdzenumos Kolorādo, Nebraskas un Teksasas štatā.

Dēstu audzēšana

Savā dzimtenē lizantes ir daudzgadīgi augi, un tām raksturīgs samērā garš veģetācijas periods – no sēšanas līdz ziedēšanai paiet 22–28 nedēļas. Mārtiņš Maltenieks norāda, ka jāsēj jau janvārī vai februāra sākumā. Sēklas ir sīkas, tāpēc labāk izvēlēties dražētas. Sēklas dīgst gaismā, tāpēc sēj uz augsnes virskārtas, tās nedaudz iespiežot augsnē. Lai lizantēm dīgšanas laikā saglabātu vienmērīgu mikroklimatu, dēstu kastītes pārsedz ar stiklu vai polietilēna plēvi un noliek siltā, gaišā vietā.

Optimālā dīgšanas temperatūra ir 22–25 grādi. Sēklas sadīgst divās nedēļās. Tad temperatūru pazemina. Izpiķē pirmo divu triju lapiņu stadijā, ņemot vērā, ka dēstiem ir trauslas matveida saknītes. Dēstu sākotnējā attīstība notiek ļoti lēni – trijos mēnešos izveidojas tikai 3–5 īsto lapu pāri un pavisam īss stublājs. Šajā periodā dēstus nedrīkst pārliet, jo pārlieku mitrā augsnē ātri var iesākties dažādas sakņu puves. Stādu audzēšanas laikā divas trīs reizes mēslo ar kalcija nitrātu.