Pamanot pazīmes, kas liecina, ka mājokli apsēdušas blaktis, pārņem divējādas izjūtas. Ir gan nepatīkami apzināties, ka kāds pa nakti sūc tavas asinis, gan saproti, ka cīņa ar šiem kukaiņiem būs diezgan sarežģīta, jo blaktis ātri vairojas un ir izturīgas. Taču, apbruņojoties ar pacietību, šos asinskāros parazītus iespējams iznīdēt.

Cilvēkam cieši tuvu

Gultas blaktis (Cimex lectularius) ir asinsblakšu (Cimicidae) dzimtas ektoparazīti, kas barojas ar cilvēka asinīm. Tās dzīvo upura tuvumā – dīvānu, gultu, matraču krokās un atsperēs, mēbeļu plaisās, sienu spraugās, aiz grīdlīstēm, elektrības rozetēs un slēdžos, zem grīdas dēļiem un citur. Pa dienu blaktis slēpjas, bet kļūst aktīvas naktī, kad cilvēks guļ, tāpēc parasti tās neievēro. Savus upurus tās atrod, uztverot ķermeņa izstaroto siltumu. Pēc barošanās tās atgriežas savā slēpnī. 

Ja šie insekti netiek apkaroti un var netraucēti vairoties, to kolonijas veidosies daudzviet mājoklī: tapešu salaiduma vietās, aiz gleznām, spoguļiem, pat gaismas ķermeņos. Informāciju par oliņu dēšanas, pārošanās un barošanās vietām gultas blaktis nodod ar feromonu (bioloģiski aktīvas vielas, ko izdala īpatnis, lai sazinātos ar savas sugas īpatņiem) starpniecību.