Dabas aizsardzības tēma mežsaimniecībā savu aktualitāti nezaudē nekad, tikai ik palaikam pamainās tās uzsvari. Patlaban dienas kārtībā ir aktualizējušies jautājumi gan par dabas skaitīšanas rezultātiem, gan vecajiem mežiem, gan Zaļo kursu u. c.
Par to, kā ar dabas aizsardzības jautājumiem tiek galā lielākais Latvijas mežu apsaimniekotājs – AS "Latvijas valsts meži" (LVM) – saruna ar Mežsaimniecības plānošanas vadītāju Aigaru Dudeli.
Cik daudz platības no valsts mežiem tiek aizsargāts?
LVM ir ilgtspējīgs un atbildīgi saimniekojošs uzņēmums, kura viens no uzdevumiem ir rūpēties ne vien par tā apgādībā esošo teritoriju saimniecisko vērtību, bet arī par tajos mītošo sugu un ekosistēmu labklājību un pastāvēšanu nākotnē. Tāpēc 20,6% (0,29 miljoni ha) no LVM mežu kopplatības jeb katrs piektais hektārs un 24,9% (0,40 miljoni ha) no visu zemju (tostarp meži, purvi, lauksaimniecības zemes, ūdeņi) kopplatības jeb katrs ceturtais hektārs LVM tiek apsaimniekots ar mērķi aizsargāt dabu. Tas nozīmē, ka šajās platībās mežsaimnieciskā vai cita veida saimnieciskā darbība netiek plānota vai tiek plānota, lai nodrošinātu atbilstošus apstākļus sugām un biotopiem.
Savukārt saimnieciskā darbība ar mērķi ražot koksni un citus produktus tiek plānota 1,04 miljonos hektāru meža jeb 75,1% no LVM mežu kopplatības, bet 0,21 miljons hektāru no tiem tiek apsaimniekoti ar papildu nosacījumiem vides aizsardzības, rekreācijas vai vides izziņas iespēju nodrošināšanai. Piemēram, meža darbu termiņa ierobežojumi, jo vairāk nekā 30% no kopējās LVM apsaimniekotās meža zemju platības koku ciršana ir ierobežota pavasara–vasaras periodā putnu ligzdošanas laikā.
Ko šajās teritorijās sargā?
LVM apsaimnieko valsts noteiktās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas liegumus, dabas parkus, aizsargājamo ainavu apvidus, biosfēras rezervātus un dabas pieminekļus, kā arī mikroliegumus – aizsargājamus dzīvniekus un augus, aizsargājamus biotopus, putnu sugu mikroliegumu buferzonas un īpaši aizsargājamus meža iecirkņus, kas tiek veidoti īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai. Daļa no šīm teritorijām ietilpst arī Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju ("Natura 2000") tīklā.
Vides un dabas resursu aizsardzībai tiek noteiktas arī aizsargjoslas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas. LVM apsaimnieko arī mežus aizsargjoslās gar ūdeņiem (upēm, ezeriem, Baltijas jūru), purviem, ap pilsētām, kultūras pieminekļiem u. c.