12.3 °C
Viena no nozīmīgākajām gaides medību sekmju atslēgām ir pareiza pievilināšanas stratēģija.
Kādreiz pirms Āfrikas cūku mēra parādīšanās Latvijā daudzviet uz mežu veda cukurbiešu vai graudu milzu daudzumus, visu izgāza vienā čupā un tā arī atstāja. Dzīvnieki nāca, ēda, stampājās, samina pusi zemē, barība sāka rūgt, pūt, izplatot nejauku smaku. Tas nav nedz estētiski, nedz lietderīgi, nedz arī videi draudzīgi. Tagad mednieki uzsver, ka šādas barības čupas patiesībā ir daudz neefektīvākas nekā dozēta barības padeve. Lielāko daļu graudu dzīvnieki sabradā zemē, un tā vairs tāpat nav lietojama. Tādēļ daudzi izvēlas izmantot siles, barošanas galdus, dozētas barības mucas, barības automātiskos kaisītājus.
Liels barības apjoms nozīmē arī lielākus izdevumus, savukārt mazāka barības apjoma mīnuss ir tāds, ka tas bieži ir jāatjauno, kas arī palielina izmaksas, ja atkārtoti un bieži jābrauc pārbaudīt pievilināšanas vietu. Tādēļ ir daži interesanti un noderīgi risinājumi!
Saldās un sāļās karameles
Lietuvā jau labu laiku ražo dažādu garšu un izmēru saldās un sāļās karameles, kas satur ne tikai kaut ko garšīgu, kas dzīvniekus pievilina, bet arī svarīgas minerālvielas, kas nepieciešamas organismam. Sanāk, ka ar šādu kārumu iespējams noķert divus zaķus ar vienu šāvienu – dzīvnieku vieta interesē, vienlaikus tas uzņem arī tam svarīgas vielas. Tādu pašu funkciju principā pilda arī sāls laizītavas, kuras apmeklē staltbrieži, stirnas un arī aļņi, tāpat mežacūkas. Tieši mežacūkām kukurūzas elements papildbarībā varētu būt veiksmes atslēga. To visu var vēl apvienot ar sāls pastām, kas ne tikai vilinoši smaržo, bet arī nodrošina daudz svarīgu minerālvielu meža dzīvniekiem ragu un mazuļu attīstībai.
Arī saldā karamele pievilina dzīvniekus un, ja pareizi pielikta, kalpos samērā ilgi – no divām nedēļām līdz pat mēnesim ziemā. Pat izkususi karamele turpina pievilināt dzīvniekus. Labs pārbaudīts risinājums ir vienuviet izvietot gan sāls laizītavu ar sāls kluci, izmantojot sāls pastas, kā arī turpat blakus uzlikt saldo karameli. Šādas pievilināšanas vietas piesaista ne tikai lielos medījamos dzīvniekus, bet arī mazos – lapsas, caunas, āpšus, jenotsuņus. Stirnas un mežacūkas arī šādas vietas nesmādēs! Galvenais – turpat jāuzliek meža kamera, lai varētu redzēt, kas šādas vietas apmeklē.
Pievilināšanas galvenie uzdevumi
- Piesaistīt dzīvniekus konkrētai vietai, lai būtu iespējams tos novērot
- Novirzīt nost no postījumu vietām
- Nodrošināt minerālvielas
- Atvieglot mērķa sugas dzīvnieku nomedīšanu
Atceries! Ierīkojot jaunu pievilināšanas vietu, paies laiks, līdz tās tuvumā parādīsies kāds medījamais dzīvnieks.
