Nepietiek tikai pagatavot, jāprot arī pārdot – saka rūvēniete Sandra Vilne, kuras ievārījumus, mērces, marinējumus un citus labumus ar zīmolu "Sandriņas ievārījumi" par garšīgiem atzinuši gan pircēji, gan daudzu pārtikas konkursu eksperti. Tikpat labi novērtēta ir vīra Egona ceptā maize. Kāds ir viņu ražojumu garšas noslēpums?

Savu recepšu āķus Sandra neatklāj. Padomu neliedz, tomēr jārēķinās, ka vērtējums par jau gatavu produktu var būt arī nesaudzīgs. Nupat ar vīru pabijusi "Slow food" Straupes tirdziņā Zirgu pastā, kur patīk apstaigāt tirgotājus un nomēģināt piedāvājumu. Kad garša izdevusies, uzslavē, kad – nav, kritiku neslēpj, tostarp arī par pavirši noformētu preci.

Pirms deviņiem gadiem tirgū viņi ienākuši kā vieni no pirmajiem mājražotājiem, tāpēc droši var teikt, ka katram šis bizness nebūs pa spēkam. Reiz pie Sandras pēc padoma bija atbraucis draugu draugs, kurš gribējis nodarboties ar mājražošanu un vaicājis, ar ko sākt. "Skaidroju, ka vispirms ar Pārtikas un veterināro dienestu un pēc tam ar saviem ražojumiem lai metas iekarot tirgu, taču jāņem vērā, ka vienkārši tas nenotiek," viņa nosaka.

Deviņpadsmit gadus savs veikals

Prasme ražot un pārdot Sandrai un Egonam neradās vienā dienā – deviņpadsmit gadus viņiem Rūjienā bija savi veikali. Pirmo atvēruši zivju bodi, vēlāk pievērsušies puķu tirdzniecībai, gatavojot arī pušķus. Pienāca laiks, kad lielie tirgotāji mazos izspieda no tirgus, taču Viļņiem bija ko likt vietā – saimniecība ar pašu audzētām vistām, pīlēm, zosīm, tītariem un pat trīssimt trušiem. Vēlāk virsroku ņēma dārza un meža veltes un Sandra pievērsās vārīšanai un marinēšanai. "Kad vajadzēja izdomāt zīmola nosaukumu, ģimene vienbalsīgi nosprieda, ka pats piemērotākais ir "Sandriņas ievārījumi"," stāsta saimniece. Izrādās, ne tikai vīrs, bet arī trīs bērni viņu saucot par Sandriņu.