Ziemā ēdienkartē noteikti jāiekļauj ķiploki. Ko darīt, ja nav pieņemama to asā un īpašā garša? Ceptiem, grilētiem vai vārītiem ir pavisam cita – maiga un neaprakstāma – garša.
Ķiplokos ir daudz selēna, kalcija, kālija, fosfora, vara, dzelzs, magnija un cinka. Tie satur līdz 2% ēterisko eļļu, tās sastāvā ietilpstošo allīnu, allicīnu un allināzi. Tieši bezkrāsainais šķidrums allicīns piešķir ķiplokam tā specifisko smaržu un ārstnieciskās īpašības. Tiesa, kamēr ķiploks ir vesels un ar visu mizu, allicīns ir neuzbāzīgs. Savu īsto dabu tas parāda, kad ķiploku sāk smalcināt, rīvēt vai citādi fiziski iespaidot tā šūnas.
Labie darbi
Ķiplokos esošais allicīns ir viela ar izteiktu antibakteriālu iedarbību. Tas organismā nonāvē dažādus mikroorganismus, ir labs profilaktisks līdzeklis pret dažādām slimībām.
Līdzās pretvīrusa spējām ķiploku raibo sastāvdaļu komplekts veicina vielmaiņu un rosina ēstgribu, paaugstina darbspējas, uzlabo miegu, veicina nieru darbību un žults izdalīšanos. Ķiploku spēcīgā ēteriskā eļļa labvēlīgi iedarbojas uz elpceļiem un attīra bronhus. Izmanto arī kā līdzekli pret cērmēm.
Antra Zeiliņa,Ķiploku pasaules saimniece, balstoties uz deviņus gadus ilgu pieredzi ķiploku audzēšanā un pārstrādē, piebilst, ka šim daudzgadīgajam sīpolu dzimtas augam piemīt arī spējas samazināt holesterīna līmeni asinīs, uzlabot sirds un asinsrites darbību.
“Mēs pārsvarā audzējam ukraiņu šķirnes ‘Ļubaša’ ķiplokus,” stāsta Antra Zeiliņa. “No tiem gatavojam dažādus marinējumus, biezeņus un citu produkciju, piemēram, tomātus želejā ar ķiplokiem, marinētus ķiplokus, marinētus ķiploku ziedus, ķiploku pesto, ķiplonēzi, ķiploku–aveņu mērci un ķiploku–smiltsērkšķu mērci, kas labi sader ar cepešiem un medījumiem, kā arī putnu gaļu un zivju ēdieniem. Var izmantot arī tējai, kad ir saaukstēšanās simptomi – šādā gadījumā ķiploks, avenes un smiltsērkšķi ir pirmās zāles mājās.”
Kā pareizi uzglabāt
No ķiploku uzglabāšanas veida un ilguma atkarīgs, vai nemazināsies vērtīgo vielu daudzums un ārstnieciskās īpašības.