Bērni spēlējoties viens otru mēdz žņaugt, dauzoties viens otram stingrāk savilkt ap kaklu aplikto šalli – nereti tik cieši, ka otrs apdulst vai pat zaudē samaņu. Bet tas taču pa jokam! Tikai joki ar šādām kakla žņaugšanas rotaļām nekādi, jo apdullumu, samaņas zudumu izraisa asins plūsmas traucējums miega artērijā, kura ar asinīm apgādā galvas smadzenes.

To, kur atrodas miega artērija, zina pat tas, kurš saka, ka nezina. Par to var viegli pārliecināties – palūdzot parādīt vietas, kur parasti tausta pulsu. Cilvēks uzreiz norāda vietu uz plaukstas locītavas un kakla. Tur arī atrodas ļoti jutīgā un svarīgā miega artērija. Sīkāk par to stāsta asinsvadu ķirurgs, flebologs Rūdolfs Ligers.

Miega artēriju loma cilvēka organismā

To galvenais uzdevums ir nodrošināt galvas struktūru, īpaši galvas smadzeņu arteriālo asinsriti. Kopējā miega artērija kakla vidū sadalās divās daļās – ārējā un iekšējā artērijā. Ārējā apasiņo sejas daļu, nodrošinot tās jušanu, muskulatūras, ādas dziedzeru darbību, bet iekšējā kopā ar vēl divām mugurkaula artērijām piedalās smadzeņu apgādē ar asinīm. “Gadījumos, kad iekšējā miega artērija ir sašaurināta, nosprostota, asinspiegāde smadzenēm kādā mirklī var pārtrūkt, izraisot insultu. Tas gan nav vienīgais insultu izraisošais cēlonis. Kā liecina pētījumi, ceturto daļu pacientu insults piemeklējis tieši miega artērijas sašaurinājuma dēļ. Veiksmīgos gadījumos smadzeņu apasiņošanu, skābekļa badu nedaudz kompensē otra miega artērija un mugurkaula artērijas, bet tie ir tikai izņēmuma gadījumi,” skaidro Rūdolfs Ligers.