Lai saprastu, kā tieši notiek fermentētu produktu labvēlīgā iedarbība uz organismu, jautājām nutricioloģei, zarnu mikrobioma mentorei Ievai Krolei.

Fermentētus produktus kā veselīgus iesaka lietot uzturā. Kas ir tas vērtīgais, kāpēc šis kļuvis teju par superproduktu? Ar ko fermentēts produkts atšķiras no tā svaigās versijas?

Fermentētos produktos ir apvienoti trīs būtiski ieguvumi – pirmkārt, tās ir pašas dzīvās baktērijas, kas bagātina mūsu mikrobiomu vēderā. Otrkārt, fermentācijas laikā produktā esošās uzturvielas tiek daļēji sašķeltas, padarot tās mūsu organismam vieglāk sagremojamas. Treškārt, fermentācijas laikā rodas dažādi bioaktīvi savienojumi jeb jaunas vielas, kas sākotnēji svaigā produktā nav bijuši.

Mēdz teikt, ka fermentēšana tā pati skābēšana vien ir. Kāpostus skābēja mūsu senči, tomēr šī metode šobrīd piedzīvojusi ievērojamu uzplaukumu. Kas tam ir par iemeslu?

Zinātnes liecības atklāj, ka šī metode datēta jau 10 000 gadu senā vēsturē. Protams, tolaik viens no iemesliem fermentēšanas izmantošanā bija iespēja saglabāt pārtikas produktus ilgtermiņā, jo ledusskapju jau nebija. Šobrīd ir pieejamas laboratoriskas metodes, kuras atklāj, ka iespēja produktu uzglabāt nav vienīgais iemesls, kas runā par labu fermentēšanai. Šajā procesā notiek maza maģija, kas izmaina produktu, palielinot tā uzturvērtību. Piemēram, kāposts satur šķiedrvielas, vitamīnus, polifenolus, kas veselībai ir ļoti labi. Taču, kad kāposts fermentējas jeb skābējas, mikrobi daļēji to pārstrādā tā, ka mūsu organisms var vieglāk no tā uzņemt visu vērtīgo.