Biežāk sastopamās alerģijas un nepanesībasLai gan iesakām neuzstādīt sev diagnozes par alerģiju vai nepanesību un neveikt nepamatotas manipulācijas ar ēdienkarti, tomēr pastāv teorija, ka sakarā ar fizisko un psiholoģisko stresu, sevišķi fiziski aktīviem cilvēkiem, ir lielāka iespēja piedzīvot kāda produkta vai produkta grupas nepanesību.

Interesanti arī, ka sportistiem, kas trenējas izturības sporta veidos (skriešana, peldēšana, triatlons) un ziemas sporta veidos, pastāv lielāka iespēja slimot ar astmu un ar elpošanas traktu saistītām alerģijām. 

Bīstamais glutēns

Ņemot vērā mūsdienu aktualitātes, bieži novērojamas bailes no glutēna, kas nav nekas cits kā kviešos, rudzos, miežos un auzās atrodama olbaltumviela. Pētījumi rāda, ka tikai 10% pacientu glutēnu neēd pamatoti un pēc ārsta ieteikuma, bet 90% cilvēku glutēns neizraisa veselības problēmas.

Celiakija ir autoimūna slimība, ar ko sastopas aptuveni 1% iedzīvotāju. Tā ir smaga kaite, kuras gadījumā nav pieļaujams pat niecīga glutēna klātbūtne uzturā.

Šī olbaltumu alerģija var izpausties kā vēdera pūšanās, vēdera sāpes, šķidra vēdera izeja. Alerģijas gadījumā neliels kviešu olbaltumvielu daudzums var tikt tolerēts. Šo situāciju, piemēram, ASV novēro 0,6% bērnu un 0,9% pieaugušo.

Glutēna nepanesības gadījumā pacients izjūt tos pašus simptomus, taču netiek atrasta diagnoze – alerģija vai celiakija. ASV, piemēram, glutēna nepanesība sastopama vidēji 6% cilvēku.

Laktoze

Laktozes nepanesamība ir saistīta ar organisma nespēju pārstrādāt pienā un piena produktos sastopamu ogļhidrātu – laktozi. Organismā trūkst laktāzes – fermenta, kas šķeļ piena cukuru. Simptomi izpaužas dažu stundu laikā (vai ātrāk) pēc piena lietošanas uzturā: vēdera pūšanās, vēdergraizes, nelabums, šķidra vēdera izeja. Lai izvairītos no nejaušas laktozes uzņemšanas, ir svarīgi iepazīties ar informāciju uz pārtikas produktu iepakojumiem. Mūsdienās veikalā ir iespējams iegādāties, piemēram, govs piena sieru un jogurtu, kas nesatur laktozi.

Alerģijas izcelsme nav precīzi noskaidrota, toties ir zināms, ka tās attīstību var ietekmēt: ģenētika, pārciestās slimības, vides faktori un citi.