"Baltu ceļš" aptver seno baltu tautu vēsturi un apdzīvotās teritorijas. Vēsta par seno baltu tautu unikālo vēstures mantojumu, kas vēl nesen bijis maz pētīts un noslēpumainības plīvura klāts un ar kuru tagad mēs, latvieši un lietuvieši – baltu pēcnācēji un šobrīd vienīgās baltu tautas, – varam patiesi lepoties un saudzīgi nodot turpmākajām paaudzēm. Šoreiz apskatīsim pārgājienu iespējas Latvijā.

Nīcgales Lielais akmens – Jersikas pilskalns

  • 1 dienas maršruts ar auto. Var sadalīt divos pārgājienu posmos
  • 30 km
  • Nīcgales Lielais akmens pieejams ar bērnu ratiem
  • Kur paēst Jersikas apkārtnē: Bordertauna

Nīcgales Lielais (Baltais) akmens ir vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. Tas atrodas mežā, taču ir viegli sasniedzams.

Nīcgales Lielais (Baltais) akmens.

Ģeologi uzskata, ka Nīcgales Lielais dižakmens pirms aptuveni 15 tūkstošiem gadu atdalījies no dienvidrietumu Somijas klintāja un uz Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu to pirms 13–14 tūkstošiem gadu atnesis šļūdonis. Saglabājušies nostāsti, kas vēsta, ka 18. un 19. gadsimtā uz tā plakanās virsmas esot bijis novietots galds un sēdekļi. Apkārtējie muižnieki pie akmens esot pulcējušies medībās, lai atpūstos un iestiprinātos. Nīcgales mežniecības mežzinis savulaik esot licis akmenī iekalt trīs pakāpienus, kurus joprojām izmantojam mūsdienās, lai uzrāptos varenajā dižakmenī.

Jersikas pilskalns ir seno latgaļu dzīvesvieta un senās latgaļu zemes – Jersikas – centrs ar Jersikas valdnieka Visvalža pili.

Arheoloģiskie izrakumi liecina par desmit apdzīvotības slāņiem, no kuriem senākais datējams ar 1. g. t. pr. Kr., bet jaunākais ar 14. gadsimtu. Visintensīvākā seno latgaļu kultūrai raksturīgā dzīve te norisinājusies no 10. līdz 13. gs. 

Pilskalna tuvumā atklāts kapulauks, atsegti 32 seno latgaļu apbedījumi. Pēc arheoloģiskā materiāla vērojami sakari gan ar senkrieviem, gan lietuviešiem.

Pilskalns pieejams apmeklētājiem bez maksas.

No pilskalna augšas paveras jauks skats uz Daugavu.