9 °C
Pastaigā, baudot pavasarīgo Āgenskalnu, nonāku īsajā Auces ielā. Atklājas, ka tajā daļu īpašumu atguvis trīspadsmit bērnu tēvs (22 mazbērni!), dižģimeņu aktīvists, fotogrāfs un kinooperators Marģers Martinsons (1939) ar sievu Jevgeņiju.
Meistars tik aizrautīgi runīgs, ka arī mani ieinteresē apskatīt viņa namā kārtējo, nu jau vairāk nekā piecsimto lielformāta mākslas foto izstādi, kā arī izveidoto privātmuzeju "Mans Ginesa rekords", kurā skatāmi gan elektroniski iemūžinātie fotodarbi, gan priekšmeti, kas saistīti ar viņa ģimenes radošo izaugsmi.
No ielas puses saules gaisma trīsstāvu mūra nama fasādi tā nobalsinājusi, ka, to uzlūkojot, ņirbst acis... Grūti fotografēt, jāiet mēģināt no sētas puses, kur izkliedēta vienmērīgā gaisma un zaļais pagalms ar vienīgo dižo ābeli izstaro pavasarīgu spirgtumu.
Ticis žurnālista namā
Kā tad Marģers Martinsons ticis pie šī īpašuma daļas? Māja, kā zina teikt Zentiņa (tā Marģers sauc savu sievu burjatieti Jevgeņiju), esot celta 1935. gadā, un tajā dzīvojis vairāku svešvalodu pratējs, laikraksta "Jaunākās Ziņas" ārzemju nodaļas vadītājs Kārlis Līcītis. "Šajā izdevumā žurnālists strādājis no 1920. līdz 1938. gadam, pie Benjamiņiem bijis īpaši cienīts – lasītājus informējis par svarīgākajiem notikumiem ārzemēs, sniedzis pārskatus no angļu un franču lielākiem dienas laikrakstiem. Tāpēc mani nedaudz izbrīna, kāpēc viņš nebija minēts seriālā "Emīlija"," domīgi teic Marģers. Viņš atklāj, ka pēc atgriešanās no Sibīrijas (Baikāla–Amūras maģistrālē triecienceltnes BAM latviešu vienībā nostrādājis 12 gadus) Latvijā, meklējis dzīvesvietu ģimenei, jo paša pusmāja pie Oškalnu stacijas bijusi nojaukta. Sagadījies, ka Marģera ģimene pieņēmusi aprūpē Līcīša dēlu, kurš toreiz sarežģītu apstākļu dēļ esot palicis viens... "No visiem, skaitot kopā ar dārza mājiņu, trīspadsmit dzīvokļiem esmu atguvis septiņus. Gribējām, lai meitu ģimenēm būtu visa māja, bet pagaidām ir tā, kā ir."
Fotomāksla – kā mājas vizītkarte
Kuplā draugu pulkā nesen nosvinēta Marģera vārda diena, viesim bija iespēja skatīt arī meistara fotoizstādi "Manas paaudzes fotogrāfi". Tā izvietota nama otrajā stāvā, veidota interesanti – gaitenī izlikti darbi, kuri skatītājus ievada, iekārdina, piemēram, apetītlīgas zemenes, bumbieri, citroni... Krāsās un gaismas burvībā mirdz kā lakoti. Viesistabā, kurā saglabājusies senā krāsns un kamīns, fotogrāfijas izvietotas pa visu telpu, un tās, pirmkārt, stāsta par pašu autoru – Marģeru Martinsonu, kurš ir pirmais fotokluba "Rīga" algotais vadītājs, izveidojis arī Jelgavas un Jēkabpils fotostudijas. Turklāt Rīgā 1976. gadā A. Popova radiorūpnīcas paspārnē viņš nodibinājis slaidfilmu studiju "Kvants". Otrkārt, izstādes darbi atgādina par viņa kolēģiem: vecmeistariem Gunāru Bindi, Jāni Gleizdu, Valdi Braunu...
Savukārt pirmajā stāvā iekārtots privātmuzejs "Mans Ginesa rekords", kurā skatāmi elektroniski iemūžinātie Marģera fotodarbi, kā arī interesanti priekšmeti par viņa radošo izaugsmi.
Bez žogiem!
"Mājai nepieciešama renovācija, ievērojāt, ka ēka vizuāli izskatās slīpa? Tas ir tādēļ, ka iela paaugstināta vairākas reizes, notekūdeņi, kas tek slīpi uz pagalma pusi, bojā pamatus, sienas, izskalo grunti (namam nav pagrabu)... Starp mūsējo un blakus māju bijām uzlikuši sētu, taču to caurgājēji izlauza..." skumji nosaka Marģers. Varbūt žogu atjaunot?
"Nē, jāliek cilvēkiem saprast, ka svešā īpašumā nedrīkst kāju spert. Esmu par atvērtu pasauli, bez žogiem. Mans jaunākais dēls Lāčplēsis Dānijā beigs rūpnieciskās arhitektūras fakultāti, ceru, ka viņš izprojektēs mūsu mājai mansardu un uzliks saules paneļus. Patlaban katram dzīvoklim ir atsevišķa gāzes apkure. Ja palielināsies tās izmaksas, varbūt lietderīgāk izmantot elektrisko pieslēgumu?"
