5.3 °C
Saeima spērusi būtisku soli, lai mazinātu atkarību no viedtālruņu lietošanas vismaz sākumskolēniem: pieņemtas izmaiņas Izglītības likumā, kas liegs skolēniem līdz 6. klasei skolā izmantot viedtālruņus.
Tiesa, ja vajadzēs mācību procesam, skolotāja bērniem tos varēs izsniegt.
Kā praksē skolās notiks viedtālruņu "atņemšana" bērniem un to uzglabāšana mācību dienas garumā, to rādīs laiks. Skolas vēl līdz mācību gada beigām izstrādās iekšējo kārtību gan par viedtālruņu, gan citu viedierīču glabāšanu un izmantošanu.
Taču tās Latvijas skolas, kas jau ieviesušas mācību dienas bez tālruņiem, parasti viedierīces pirms pirmās stundas ievieto īpašās kastītēs un atdod tās bērniem pēcpusdienā. Arī starpbrīdī jāiztiek bez ierīcēm, jāmāk atrast citas nodarbes un atkal jāmācās citam ar citu komunicēt tieši, bez ekrānu klātbūtnes. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja
Agita Zariņa-Stūre, kuras pieredzē ir darbs skolā, viedierīču liegumu arī starpbrīžos pamato ar to, ka skolēni nu jau pasākuši pat ar blakus esošu klasesbiedru sarakstīties tālrunī.
Savukārt izglītības zinātņu profesore Zanda Rubene norādījusi, ka viedtālrunis rada kognitīvo slodzi, no kuras starpbrīdī būtu vērts atpūsties.
Skolās, kur jau tagad jāiztiek bez tālruņiem, skolēni par šo kārtību, protams, nav sajūsmā, tomēr samierinās un mācās dienas pavadīt bez ekrāniem. Pat ja skolēni kabatā paslēpuši otru viedierīci, kas nav nodota, atklāti tā lietota netiek, līdz ar to ekrānā blenztais laiks tā kā tā samazinās.
Ir skolas, kas sastapušās ar vecāku neizpratni un iebildēm, ka tādu dārgu mantu kā telefons nedrīkst bērnam atņemt. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc bija nepieciešamas izmaiņas likumā, jo skolas iekšējās kārtības noteikumi juridiski izglītotiem kašķīgiem vecākiem ne vienmēr šķiet pietiekami autoritatīvi. Šāda dažu vecāku attieksme gan liecina, ka sabiedrība nav vēl novērtējusi, cik daudz risku rada nekontrolētu tehnoloģiju izmantošana un tas, ka dažam labam jau visa dzīve ir tikai telefonā.
