7 °C
Cilvēku noskaņojums ir pakļauts gaismas krāsai, spilgtumam un vienmērīgumam. No rīta gaisma modina un rada prieka sajūtu. Dienas laikā uztur možus, darbīgus un atvērtus komunikācijai. Vakara siltā gaisma paziņo, ka tuvojas nakts miers, un rada omulīgas sajūtas. Kādai jābūt gaismai mājoklī?
Respektē redzes īpatnības
Pieņemts, ka vidējam apgaismojuma līmenim dzīvoklī jābūt no 100 līdz 300 luksiem. Apgaismojuma mērvienība lukss (lx) norāda gaismas blīvumu lūmenos uz konkrētas virsmas, piemēram, galda vai grīdas. Viens lukss ir viens lūmens gaismas uz vienu kvadrātmetru virsmas. Apgaismojuma izvēlē ir jāņem vērā arī individuālās redzes īpatnības, piemēram, vecākiem cilvēkiem acis kļūst "tumšākas", tātad viņiem vēlams gaišāks apgaismojums. Par ideālo gaismas avotu un visu gaismas īpašību mēru tiek uzskatīta saules gaisma. Tā nodrošina arī pareizu krāsu uztveri.
Pieņemts, ka saules gaismas krāsu atveidošanas indekss Ra ir 100. Šo ideālo krāsu atveidošanas koeficientu mākslīgais apgaismojums praktiski nekad nesasniedz.
Speciālās spuldzes, kas nodrošina Ra tuvu 100, ir dārgākas, toties ļauj, piemēram, gleznotājam, veidot niansētus krāsu salikumus.
Gaisma – noskaņu pavēlniece
"Pareiza gaismas plānošana nodrošina komfortablu un veselīgu dzīvi," ir pārliecināta interjera dizainere Barbara Freiberga, Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētāja vietniece. "Apgaismojuma dizains ir dizaina nozare, kas, imitējot dažādus gaismas veidus, panāk vajadzīgo noskaņojumu telpā. Apgaismojuma dizains strādā ar trīs gaismas veidiem – dabiskā gaisma, mākslīgais apgaismojums un tumsa. Tos kombinējot, rodas vide, kas piemērota noteiktajam uzdevumam – strādāt, atpūsties, baudīt u. c. Lai radītu vajadzīgo noskaņojumu, kā darbarīkus dizainers izmanto dažādus gaismas avotus, to intensitāti un krāsu. Ja cilvēks jūtas labi un emocijas vedina viņu atgriezties kādā vietā atkal un atkal, tad apgaismojuma dizains ir nostrādājis pareizi. Pareizi izvēlēta gaisma var padarīt izcili labu interjera dizainu un glābt pat sliktu."
Var pavērot, kā ir veidots apgaismojums muzejā. Vietās, kur tas ir salīdzinoši vēss vai neitrāls, staigā daudz cilvēku, bet siltā apgaismojuma zonās kāds ik pa brīdim bauda divvientulību ar mākslas darbu. Arī veikalā vai restorānā, konferencē vai ballē izveidotais apgaismojums ir veidots ar nodomu sniegt noteiktus impulsus. Tas dažādi ietekmē iedzīvotāju vēlmi pirkt, baudīt ēdienu, koncentrēt uzmanību uz svarīgāko vai vienkārši labi pavadīt laiku.
Gaismas dizains dažādos scenārijos
Latvijā dzīvojamajās telpās ir pierasts izmantot neitrāli balto jeb 3000 K apgaismojumu. To varētu raksturot ar latvieša praktisko dabu, jo neitrālais apgaismojums der visam – gan darbam, gan atpūtai. Tomēr, ja skatāmies uz dabas ritmiem, tad dienas gaisma ir nedaudz vēsāka par 3000 K, toties vakara gaisma, kādu cilvēkiem patīk baudīt, jau ir stipri siltāka un atbilst vismaz 2700 K. Līdz ar to ikdienas apgaismojumam labākais scenārijs noteikti būtu imitēt dienas gaismas ciklu.
Šī brīža modernās gaismas tehnoloģijas ļauj arī dzīvojamās mājās ieprogrammēt dažādus apgaismojuma scenārijus. Tas var būt uzkopšanas režīms, kad tiek ieslēgta neitrālā vai nedaudz vēsā gaisma atbilstošā intensitātē, kas rada darbīgu noskaņojumu un ļauj saskatīt pat mazāko putekli telpas stūros. Darba scenārijā telpa ir apgaismota pieklusinātā, siltā režīmā, bet galds ir izgaismots ar atbilstošu neitrālā spektra apgaismojumu, kas stimulē un liek koncentrēties. Darba režīmā vienmēr der atcerēties, ka svarīgākais ir izgaismot tieši darba virsmu. Pārējās telpas izgaismošana ir tikai tik būtiska, cik tā palīdz atrast darbam nepieciešamās lietas.
Pie darba scenārijiem noteikti varētu ierakstīt arī virtuves apgaismojumu – tur tiešām svarīgi, lai redzam ēdiena kvalitāti – kā to apstrādājam, sagriežam utt.
"Es noteikti visur ieteiktu izvēlēties kvalitatīvus gaismekļus un spuldzītes, taču virtuvē jo sevišķi. Tā ir vieta, kur mēs bieži strādājam ar tehniku un asiem priekšmetiem. Jo kvalitatīvāks gaismeklis, jo vienmērīgāka gaismas plūsma un lielāka garantija, ka nekas nepaslīdēs garām nepamanīts," atzīmē B. Freiberga.
Relaksēta vai aktīva atpūta?
Atpūtas režīmā telpā tiek ieslēgti viens vai vairāki zemas intensitātes siltā spektra gaismas avoti. Atpūtas laiks var būt dažāds. Grāmatas lasīšana, adīšana, zīmēšana utt. Bet ir jau arī "saldais nekā nedarīšanas laiks", kad baudām vīnu un klusas sarunas. Šādās reizēs izvēlamies mierīgu, pieklusinātu gaismu. To efektīvi nodrošina galda lampas vai grīdas lampas. Šāda tipa apgaismojums it kā ietin siltā pledā un nomierina.
Piemēram, kino režīms, kad tiek ieslēgts siltais, slēptais apgaismojums zemā intensitātē vai krāsains noskaņu apgaismojums, kas pastiprina rādītās filmas iespaidu. Te ir plašs lauks fantāzijai. No vienkāršas pieklusinātas gaismas, kas veido omulīgas ēnas, līdz dinamiskai, krāsainai noskaņu gaismai, kas pieskaņojas TV rādītajai krāsu amplitūdai un turpina to tālāk uz sienas visā telpā – sprādzieni, dzirksteles, liesmas...
Domājot par gaismu, jāatceras arī tumsa. Tieši tumsa, svaigs gaiss un klusums ir kvalitatīva miega garants, kas ļauj cilvēkam atjaunot savus resursus. Vienmēr der padomāt par labiem aizkariem, kas telpu nošķir no ielas apgaismojuma. Vēlams, lai telpā ir pēc iespējas mazāk ierīču, kuru mazās gaismas diodes nakts laikā spīd gluži kā prožektori un traucē pilnvērtīgam miegam.
Gaisma, Ziemassvētkus gaidot
Ziemassvētkos vai saulgriežos mēs izgaismojam gada tumšāko laiku un simboliski savienojam gaismas līnijas – to, kas beidzas, ar to, kas sākas. Tāpēc svētku laikā gaismiņu nekad nav par maz! Tomēr, ja gribam radīt mājīgu svētku atmosfēru, vēlams iegādāties gaismas virtenes vienā gaismas "siltuma" gammā. Tas ne tikai radīs patīkamu sajūtu, bet arī veidos mājās kārtības sajūtu un nesadalīs telpu.
Gaisma ļauj nākotnes vīziju sasaistīt ar senatnes impresijām. Tā līdz 7. janvārim Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā būs izejamas gaismas instalācijas "Ziemas Gaismas dārzs. Trejdeviņi" takas. Pasākuma radošā grupa un latviešu gaismas mākslinieki aizvedīs apmeklētājus neparastā ceļojumā pa trejdeviņām brīnumu pasaulēm. "Dosimies pazemē, cīnīsimies ar mošķiem un klausīsimies, kā saulgriežos dzied bites," stāsta takas idejas autors Mārcis Gulbis. Rīgā augstākā gaismas instalācija – 400 W lāzers – būs redzams debesīs augstumā līdz pat pieciem kilometriem.
"Mani pārsteidz tas, kā senās muzeja ēkas neparastajā apgaismojumā atdzīvojas. Liekas, tūlīt, tūlīt atskanēs senču balsis, iedziedāsies gailis vai ieriesies suns," priecājas Līga Rimšēvica, muzeja komunikācijas projektu vadītāja.
