8 °C
Nesakārtota kanalizācijas sistēma ir bīstama. Joprojām no slikti attīrītiem sadzīves notekūdeņiem ūdenī nokļūst gan kaitīgi mikroorganismi, gan parazītiskie tārpi.
Uzskata, ka tie vāji attīstītajās valstīs katru dienu aiznes ap 25 000 cilvēku dzīvību.
Pirmo kārtīgo kanalizāciju mūsdienu izpratnē Eiropā esot izveidojuši senie romieši. Tomēr pēc barbaru uzbrukuma romiešu kanalizācija tika izdemolēta un Eiropas pilsētās tika atjaunota tikai 19. gs. vidū. Viennozīmīga saikne starp ūdens piesārņojumu un saslimstību tika konstatēta tikai 1854. gadā Londonā holēras epidēmijas laikā. Kopš tā laika civilizācijā sperti milzu soļi ūdeņu piesārņojuma novēršanai, bet darāmā vēl daudz.
Notekūdeņi Latvijā
Lai arī Latvijā 99% notekūdeņu tiek savākti un attīrīti atbilstoši direktīvai par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (91/271/EEC), notekūdeņu attīrīšanas iekārtas reizēm saskaras ar dažādām grūtībām sasniegt attīrīto notekūdeņu kvalitātes prasības. Valsts vides dienests uzskata, ka raksturīgākās problēmas notekūdeņu attīrīšanas kontekstā ir tehnoloģiski novecojušas attīrīšanas iekārtas un speciālistu trūkums, kas spētu uzturēt atbilstošu tehnoloģisko attīrīšanas iekārtu režīmu. Virkni problēmu rada ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas neesamība pārtikas ražošanas nozarēs, kas rada pārslodzi komunālo uzņēmumu attīrīšanas iekārtām. Lai arī no 2009. līdz 2021. gadam novadīto notekūdeņu kopējais apjoms Latvijā ir nedaudz samazinājies, pieeja centralizēto notekūdeņu pakalpojumiem desmit gadu laikā kopš 2010. gada ir paaugstinājusies no 58,9% līdz 80,4%. 2022. g. kopumā vidē novadīti 196,2 miljoni m3 notekūdeņu, tomēr daļa no tiem Latvijas ūdenstilpēs novadīti nepietiekami attīrīti, pasliktinot upju un ezeru ūdens kvalitāti. Tomēr kanalizācijas sistēmas arvien pilnveidojas un kļūst efektīvākas.
Izšķir centralizētās kanalizācijas sistēmas un decentralizētās kanalizācijas sistēmas.
Centralizētajās sistēmās sanitārie ūdeņi, piemēram, no daudzdzīvokļu mājām, satek kā mazas tērcītes arvien lielākās un lielākās, līdz beidzot nonāk pilsētas attīrīšanas sistēmā, kur tās atbilstoši visiem normatīviem sakārto. Decentralizētās vai lokālās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas var būt gan nelielai ģimenes mājai, gan ražotnei, kas izmanto savus resursus notekūdeņu attīrīšanai. Pastāv arī jauktas sistēmas.
Attīrīšanas iekārtas un metodes
Attīrīšanas iekārtas ir specializētu iekārtu komplekts, kas paredzēts notekūdeņu attīrīšanai atbilstoši standartiem. Pēc attīrīšanas ūdens tiek novadīts rezervuārā vai ievadīts kanalizācijas sistēmā pēcattīrīšanas posmam. Attīrīts ūdens tiek izmantots arī dažādu nozaru uzņēmumu tehniskajām vajadzībām.
Notekūdeņu attīrīšana notiek secīgi vairākos posmos. Mehāniskās attīrīšanas laikā tiek noņemti līdz pat 75% no noteces piesārņotājiem, arī dažādi piemaisījumi, tostarp tauki un priekšmeti. Bioloģiskā attīrīšana piesārņojumu (organiskās vielas, slāpekli, fosforu un citus) likvidē, izmantojot mikroorganismus, kuri piesārņotājus pārstrādā videi drošākos. Savukārt nešķīstošu piesārņotāju (suspensiju, smago metālu, cianīdu, fluorīdu u. c.) attīrīšanai izmanto fizikāli ķīmisko attīrīšanu. Tās princips ir balstīts uz ķīmisko reaģentu izmantošanu un fizikas likumiem. Piemēram, ar koagulantu palīdzību tiek palielināti nešķīstošie fragmenti, pēc tam palielinātās cietās frakcijas tiek nogulsnētas tvertņu apakšā un izņemtas ar īpašiem mehānismiem. Ķīmiskajā attīrīšanā ar īpašu reaģentu palīdzību notekūdeņos izšķīdušos ķīmiskos savienojumus pārvērš nešķīstošos savienojumos, kas pēc tam vai nu nosēžas apakšā, vai uz šķidruma virsmas veido mehāniski noņemamas putas.
Ultraskaņas metodi izmanto kā vienu no notekūdeņu dezinfekcijas metodēm.
Ūdens plūsma tiek izvadīta cauri īpašām iekārtām ar UV starotājiem, kas nogalina lielāko daļu patogēnās floras. Viena no dārgākajām notekūdeņu attīrīšanas metodēm ir apgrieztā osmoze, tā ir efektīva, un to izmanto, lai sasniegtu tādu notekūdeņu attīrīšanas pakāpi, kas ļauj tos atkārtoti izmantot ražošanas ciklā. Tīrīšanu, izmantojot jonu apmaiņas sveķus, lieto, lai atdalītu no notekūdeņiem jonus, kurus nevar noņemt, izmantojot vienkāršu koagulāciju. Reizēm, projektējot un būvējot attīrīšanas iekārtas, paredz izmantot vairākus attīrīšanas posmus, veidojot pilnu kompleksu, kas nodrošina atbilstību noteikto standartu prasībām. Katram objektam atsevišķi tiek izvēlēts pasākumu kopums, ņemot vērā tā veidu, atrašanās vietu un uzdevumus.
Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas
Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir tvertnes, sūknēšanas un citas iekārtas, kas paredzētas notekūdeņu attīrīšanai, radot īpašus apstākļus aktīvo dūņu attīstībai. Notekūdeņu bioloģiskā apstrāde ir atkritumu iznīcināšana mikroorganismu ietekmē, kuras laikā ūdenī esošos kaitīgos savienojumus pārvērš neorganiskās vielās. Attīrīšanas procesa rezultātā izdalās dūņas un H2O, CO2, CH4. Mākslīgi radītās baktērijas un mikroorganismi izmanto notekūdeņu piesārņojumu savas dzīvības uzturēšanai. Iznīcinot organiskās vielas, tie samazina piesārņojuma daudzumu un palielina aktīvo dūņu masu.
Aktīvās dūņas padara procesu vēl drošāku, vienkāršāku un ērtāku, un reaģentu lietošana nav nepieciešama.
Bioloģiskās attīrīšanas procesā izmantotās baktērijas ir aerobas un anaerobas. Pirmās dzīvo tur, kur ir brīvs skābeklis, patērē organiskās vielas un veido aktīvās dūņas. Anaerobās baktērijas izdzīvo bez skābekļa un spēj attīrīt notekūdeņus. Starp citu, bioloģiskā metode ir atzīta par visekonomiskāko, turklāt nosēdumus var izmantot kā mēslojumu.
Gunārs Ķeipāns, "LZT Latvija" pārdošanas daļas vadītājs, stāsta: "Pirms bioloģisko attīrīšanas iekārtu uzstādīšanas svarīgi ir veikt objekta analīzi, noskaidrot, kāds ir grunts sastāvs, kāds ir gruntsūdens dziļums un kāds ir augsnes slīpums, kur var veidot noteci. Katrai iekārtai ir sava paredzētā jauda, tāpēc jālūko, kā izvairīties no pārslodzes vai ko darīt pēkšņas pārslodzes gadījumā. Skandināvijā pragmatiski cilvēki savu organisko mēslojumu vēlas izmantot savos dārziņos un pasūta speciālas iekārtas, kas maksā ap 1500 eiro. Tādējādi tiek īstenots ekoloģiskais ideāls – nulles cikls, jo viss tiek izmantots par lielu prieku augiem. Latvijā lielās attīrīšanas sistēmas šo sevišķo produktu gatavo un tirgo būvniecības lielveikalos. Latvijā kompaktu iekārtu, kas ļaus savākt savu organisko mēslojumu un pašam to kompostēt izcilā mēslojumā, var izgatavot daudz, daudz lētāk."
Decentralizētā kanalizācijas sistēma
Kā samērā jauna un progresīva forma jāmin mākslīgais mitrājs, kas domāts notekūdeņu, pelēko ūdeņu, lietusūdens noteces vai rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanai. Tā šodien ir zinātniski pamatota notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kuras darbība balstīta uz bioloģiskiem procesiem. Notekūdeņi baro baktērijas, kuras attīra ūdeni; savukārt niedres palīdz uzturēt kvalitatīvu dzīves vidi baktērijām. Šāda būve var būt arī kā daļa no centralizētas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas. Piemēram, Limbažos un Balvos mākslīgie mitrāji pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās veidoti ar galveno funkciju akumulēt un attīrīt pārplūdes notekūdeņus pēc intensīvām lietusgāzēm. Savukārt Ikšķiles novada Tīnūžos mākslīgie mitrāji ciemata ietvaros centralizēti nodrošina tieši sadzīves notekūdeņu attīrīšanu. Ja mākslīgais mitrājs ir izbūvēts kā daļa no pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tad to var uzskatīt par inženiertehnisku būvi, kas saskaņota un apstiprināta Būvniecības informācijas sistēmā. Iekārtas projektēšana, saskaņošana, izveidošana un ekspluatācija ir vienkārša. Tās realizēšanai uzņēmumā "Skill Up" apvienojušies Latvijas zinātnieku spēki.
