Cik gan dažādu joku un stāstu nav dzirdēts par vīramātēm vellamātēm un sievasmātēm, kuras neliek mieru jaunajam pārim. Jokus pie malas – vecāku iejaukšanās pieaugušo bērnu dzīvē tiešām nav nekāds retums, un tas mēdz bojāt pāra attiecības. Kā šīs problēmas risināt?

Komentē sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciāliste Liene Stālmane.

Tas, kā norisinās komunikācija starp jauno un izcelsmes ģimeni, ir atkarīgs no daudz un dažādu faktoru kopuma, piemēram, kāds ir savstarpējo attiecību un komunikācijas stils ģimenē – vai attiecības ir atbalstošas vai konfliktējošas, varbūt konkurējošas. Kādā veidā vecāki iesaistās pieaugušo bērnu dzīvē, ir atkarīgs arī no citām niansēm, piemēram, vecāku individuālās īpatnības, temperamenta, izglītības līmeņa, personīgās pieredzes vai attiecību stila un modeļa, kurš pārņemts no izcelsmes ģimenēm.

Iekrājas aizvainojums

Kad divi jauni cilvēki satiekas un sāk kopdzīvi, viņi sākumā visbiežāk veido sevišķi noslēgtu dzīvesveidu, izbauda un iepazīst viens otru, labprāt iztiek bez citiem. Vecākiem, vērojot to no malas, kaut kas var nepatikt – kā pāris tērē naudu, kā izklaidējas, saimnieko un sadala pienākumus. Topošā vīramāte novēro vedeklas saimnieciskumu, salīdzina ar savām nostādnēm un vērtībām.