Ukrainas spēku ofensīva, ieņemot daļu Kurskas apgabala teritorijas, ir uzskatāmi parādījusi Krievijas iedzīvotājiem, ka agri vai vēlu viņiem nāksies samaksāt par Putina sākto karu. Ukraiņi cer, ka šis pretuzbrukums ievadīs lūzumu kara gaitā, līdzīgi kā slavenā Kurskas kauja pirms vairāk nekā 80 gadiem, kas pietuvināja agresorvalsts sakāvi.

Krievijas diktators Vladimirs Putins, sākot iebrukumu Ukrainā, loloja ilūzijas, ka šis karš viņam palīdzēs ieiet vēsturē kā Krievijas impēriskās varenības atjaunotājam, ieņemot vietu līdzās tādiem valdniekiem kā Pēteris I vai Katrīna Lielā. Taču līdzšinējā kara gaita drīzāk rāda, ka Putins varētu palikt vēsturē ar katastrofālu izgāšanos kaujas laukā un impērijas zaudēšanu līdzīgi kā pēdējais Krievijas cars Nikolajs II vai daudzu nicinātais PSRS līderis Mihails Gorbačovs.

Putins ir pie varas Krievijā jau ceturtdaļgadsimtu, un viņa režīms ir balstījies uz solījumu Krievijas iedzīvotājiem, ka tikai Putina grupējums ir spējīgs garantēt drošību un stabilitāti valstī. Taču tagad ir kļuvis acīmredzams, ka Putina režīms nav spējīgs nodrošināt pat valsts varas pamatfunkciju: aizsargāt savas valsts iedzīvotājus no ārvalstu karaspēka uzbrukuma. Ukrainas karaspēks jau divas nedēļas turpina operācijas Kurskas apgabalā, kur ieņēmis vairāk nekā 1000 kvadrātkilometru plašu teritoriju. 

Tas nozīmē, ka pirmoreiz vairāk nekā 80 gadu laikā pretinieka karavīri atkal staigā pa krievu zemi, ieņem Krievijas pilsētas un ciemus. Pēdējo divarpus gadu laikā ar šādu domu nācās sadzīvot Ukrainas iedzīvotājiem, noraugoties, kā okupantu karaspēks mēģina iznīcināt viņu valsti. Taču šobrīd kara nesto postu izjūt arī Krievijas pierobežas rajonu iedzīvotāji, kuriem agrāk šķita, ka Ukrainā notiekošais karš uz viņiem neattiecas.