Nule notikušo Latvijas Universitātes vēlēšanu karstumā izskanēja kāda LU saimes pārstāvja teiktais, ka rektora vēlēšanas ir cīņa starp diviem grupējumiem. 

Atkarībā no tā, kurš uzvarēs, vieni naudu dabūšot, bet citi zaudēšot. Izklausās ļoti neakadēmiski, nu gluži kā kādas "šeptmaņu razborkas".

Domāju, ka tas bija pārāk skarbs formulējums par LU vēlēšanu laikā notiekošo un resursu dalīšanu universitātes iekšienē, bet kaut kādas grupējumu iezīmes tiešām ir. Jau gadiem sekojot rektoru un līdz ar to arī varas maiņām augstskolās, redzams, ka pieejas ir dažādas. Piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) tā esot tradīcija, ka aizejošo rektoru nomaina kāds no viņa komandas, faktiski sagatavots pēctecis. Var jautāt – kā tad vēlēšanas un demokrātisks process? Jā, tas viss ir, tomēr visi tāpat zina, kurš uzvarēs. Šķita, ka jaunā augstskolu pārvaldības sistēma, ieviestais starptautiskais konkurss uz rektora amatu, universitātes padomes iesaiste rektora atlasē to mainīs, taču nekā.