1893. gada 27. oktobrī. Pirms 130 gadiem Liepājā transportstrādnieka ģimenē piedzima viens no ievērojamākajiem latviešu gleznotājiem figurālistiem Augusts Annuss (1893–1984).

Reklāma

Mākslas zinātnieki viņa personību un daiļradi izceļ kā "vienu no spožākajām Latvijas glezniecības parādībām". Viņa gleznām raksturīgs vizuāls krāšņums, vitalitāte un reizē sižetu un tēlu latviskums, kas nodrošināja mākslinieka popularitāti tautā. Bieži vien viņš godāts kā viens no "vislatviskākajiem gleznotājiem", "latviskās pasaules sargs" mākslā. Arī Jēzu Kristu savās slavenajās altārgleznās viņš atveidoja Latvijas ainavā un latviskā vidē. Annuss gleznošanas pamatus dažādās skolās un studijās apguva Pirmā pasaules kara priekšvakarā Kijivā, pēc tam kara laikā arī Pēterburgā. Pēc atgriešanās Latvijā 20. gadu sākumā viņš izkopa iemaņas Francijā, Spānijā, Vācijā, Austrijā, Holandē, Beļģijā, Somijā, Anglijā, Itālijā. 

1926. gadā pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), Annuss jau ir starp atzītākajiem latviešu gleznotājiem. 20. gadsimta 20.–30. gadi arī ir viņa mākslas ziedu laiks. 

Viņš veidojis dekorācijas daudzām izrādēm Liepājas teātrī, ceļojot pa Latviju, gleznojis zemniekus, strādniekus, zvejniekus viņu ikdienas gaitās un atpūtā, pievērsies sievietes ķermeņa skaistumam un 30. gados LMA pasniedza aktu zīmēšanu. Jau 1940./1941. gadā Annuss saprata, ka padomju okupācijas apstākļos viņam nākotnes nav, tādēļ 1944. gada rudenī kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kaut sākotnēji domas pamest Latviju it kā nav bijis. 40. gadu beigās mākslinieks pārcēlās uz ASV, kur turpināja gleznot, turklāt apguva stikla gleznošanas tehniku. Atsevišķi izceļams Annusa devums sakrālajā mākslā. Viņš radījis ap 20 altārgleznu, tostarp Doles, Ķekavas, Tērvetes, Vangažu, Rīgas Jēzus baznīcā. Apmēram puse altārgleznu tapušas trimdas un amerikāņu dievnamu vajadzībām Ņujorkas Bruklinā un tās apkaimē, tāpat pie Filadelfijas, Bostonā, Čikāgā un citviet. Viena glezna ceļojusi arī uz Argentīnu.

Jaunākās Ziņas, 1923. gada 27. oktobrī

Valkas apriņķis. Drūmas izredzes. No Valkas apriņķa raksta, ka Gauja un visas mazās upītes pastāvīgo lietu dēļ stipri pārplūdušas un no krastiem iziedamas atgādina pavasara plūdus. Pļavas un lauki pielijuši, siena kaudzes stāv līdz pusei ūdenī, kartupeļus rok ar dakšām, labības pļaušanai dažās vietās netiek klāt. Domājams, ka ilgāki par jaungadu ar šī gada lopbarību neiztiks. Daži saimnieki sāk pārdot lopus. Stipri pavairojušās noziedzības, sevišķi zirgu zādzības. Septembrī apriņķī reģistrētas 8 zirgu zādzības un 4 gadījumos zagtie lopi atrasti. Šogad reģistrēti jau 36 zagti zirgi. Atzīmējams, ka zirgu zādzību atklāšanu apgrūtina tas, ka zagļi ir pārnācēji no Igaunijas un pēc nozieguma dodas ar laupījumu atpakaļ pāri robežai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.