Jāstiprina sieviešu darba un privātās dzīves līdzsvars

EP pieprasījusi rīcības plānu, lai izskaustu vīriešu un sieviešu algu un pensiju atšķirības.

Parlamenta rīcībā ir fakti, ka, piemēram, 2023. gadā atšķirība starp vīriešu un sieviešu bruto atalgojumu stundā ES mērogā veidojusi 390 miljardus eiro, savukārt 2024. gadā 16,9% pensionēto sieviešu bijušas pakļautas nabadzības riskam, kas ir gandrīz divas reizes augstāks rādītājs nekā starp vīriešiem.

Tādēļ EP vēlas rīcības plānu, lai stiprinātu sieviešu darba un privātās dzīves līdzsvaru un uzlabotu darba apstākļus un taisnīgu atalgojumu nozarēs, kurās dominē sievietes.

EP deputāti arī norādījuši, ka sievietes arvien biežāk ir labāk izglītotas par vīriešiem, tādēļ uzlabota un taisnīga sieviešu iesaiste darba tirgū palīdzēs novērst prasmju un darbaspēka trūkumu ES, kā arī uzlabos ražīgumu un izaugsmi.

Parlaments vēlas, lai Eiropas Komisija nāktu klajā ar rīcības plānu vīriešu un sieviešu darba samaksas, kā arī pensiju atšķirību izskaušanai. Rīcības plānā jāiekļauj mērķtiecīgi pasākumi, lai uzlabotu darba apstākļus un taisnīgu atalgojumu nozarēs, kurās dominē sievietes.

EP deputāti arī norādījuši, ka sievietes joprojām ir atbildīgas par nesamērīgu neapmaksāta aprūpes un mājsaimniecības darba daļu. Tas samazinot viņu līdzdalību darba tirgū un pensiju uzkrāšanos, kas rezultātā ir viens no galvenajiem vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirību iemesliem. Ilgtermiņa prombūtne, piemēram, grūtniecības un bērnu aprūpes periodos, sievietēm pilnībā neļauj iesaistīties darba tirgū. Tas savukārt kavē karjeras attīstību un sievietēm liek strādāt nepilnu darba laiku vai pamest darbu vispār. Deputāti norādījuši, ka prombūtnes periodi no darba aprūpes pienākumu dēļ daudzviet ES netiekot ņemti vērā, piemēram, uzkrājot pensiju tiesības, lai gan tas valstij ietaupot ievērojamas izmaksas.

"Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība ES vidēji ir ap 12%. Sievietes joprojām pelna mazāk nekā vīrieši, gandrīz 28% sieviešu strādā nepilnu darba laiku. Tā bieži vien nav izvēle, bet gan sekas tam, ka nav pieejama bērnu un radinieku aprūpe. Sievietes vidēji strādā no 54 līdz 67 dienām gadā bez maksas. Ja tam vēl pievienojam neapmaksātu darbu mājās, ēdiena gatavošanu un ģimenes dzīves organizēšanu, tas veido vairāk nekā astoņas papildu darba nedēļas gadā. Rezultātā vidējā pensija, ko saņem sievietes, ir par 25,4% mazāka nekā vīriešiem," tagadējo situāciju raksturojusi EP deputāte no Polijas Miroslava Nikjela.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā.