ECB lemj nemainīt procentu likmes

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 2025. gada 11. jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā padomes paziņojumā teikts, ka padome ir apņēmusies nodrošināt inflācijas stabilizēšanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī.

"Sakarā ar karadarbību Tuvajos Austrumos perspektīva kļuvusi būtiski neskaidrāka, radot augšupvērstus inflācijas riskus un lejupvērstus tautsaimniecības izaugsmes riskus. Īstermiņā tā enerģijas cenu kāpuma dēļ būtiski ietekmēs inflāciju. Vidējā termiņā tās ietekme būs atkarīga no tā, cik spēcīgs un ilgstošs būs šis konflikts un kā enerģijas cenas ietekmēs patēriņa cenas un tautsaimniecību," konstatēts paziņojumā.

Taču padome uzsver, ka tā ir labā pozīcijā, lai pārvarētu šo nenoteiktību.

"Inflācija ir bijusi aptuveni 2% mērķrādītāja līmenī, ilgāka termiņa inflācijas gaidas ir stabilas un tautsaimniecība pēdējos ceturkšņos ir izrādījusies noturīga. Saņemtā informācija turpmākajā periodā palīdzēs padomei novērtēt, kā karadarbība ietekmē inflācijas perspektīvu un ar to saistītos riskus. Padome rūpīgi monitorē situāciju, un uz datiem balstītā pieeja palīdzēs tai noteikt atbilstošu monetāro politiku," sacīts paziņojumā.

Saskaņā ar ECB pamataplēsi kopējā inflācija būs vidēji 2,6% 2026. gadā, 2% 2027. gadā un 2,1% 2028. gadā. Inflācijas perspektīva salīdzinājumā ar decembra iespēju aplēsēm ir paaugstināta, īpaši 2026. gadā. Tas ir tāpēc, ka sakarā ar karadarbību Tuvajos Austrumos enerģijas cenas paaugstināsies, norāda banka.

Attiecībā uz inflāciju (izņemot enerģiju un pārtiku) speciālisti paredz, ka tā 2026. gadā vidēji būs 2,3%, 2027. gadā — 2,2% un 2028. gadā — 2,1%. Šī arī ir augstāka trajektorija nekā decembra iespēju aplēsēs, kas galvenokārt skaidrojams ar lielāku enerģijas cenu ietekmi uz inflāciju (neietverot enerģijas un pārtikas cenas).

Speciālisti sagaida, ka eirozonas ekonomika 2026. gadā vidēji augs par 0,9%, 2027. gadā — par 1,3% un 2028. gadā — par 1,4%. Tas nozīmē, ka veikta lejupvērsta korekcija, īpaši 2026. gadā, atspoguļojot karadarbības globālo ietekmi uz izejvielu tirgiem, reālajiem ienākumiem un pārliecību. Vienlaikus zemam bezdarba līmenim, stabilām privātā sektora bilancēm un valsts izdevumiem aizsardzības un infrastruktūras jomā arī turpmāk vajadzētu nostiprināt izaugsmi, teikts ECB paziņojumā.

Saskaņā ar padomes monetārās politikas stratēģijā ietverto apņemšanos lēmumu pieņemšanas procesā ņemt vērā riskus un nenoteiktību, speciālisti, izmantojot vairākus alternatīvus ilustratīvus scenārijus, arī novērtēja, kā karadarbība Tuvajos Austrumos varētu ietekmēt tautsaimniecības izaugsmi un inflāciju.

Scenāriju analīze liecina, ka ilgstošu naftas un gāzes piegādes pārrāvumu gadījumā inflācija būtu augstāka un izaugsme zemāka par pamataplēsi. Ietekme uz inflāciju vidējā termiņā ir būtiski atkarīga no spēcīgāka un noturīgāka enerģijas šoka netiešās un sekundārās ietekmes apmēra, skaidro ECB.