Valsts policija pagājšnedēļ publiskoja informāciju, ka Ventspils novada Vārves pagastā naktī uz 23. jūniju kāds vīrietis ar medību ieroci sašāvis zagli, kurš vēlāk slimnīcā mira.
Šis notikums raisīja sabiedrības interesi, jo pie mums Latvijā nav ierasti tādi notikumi, kādi varbūt, piemēram, Amerikā nav retums – kad saimnieks savu īpašumu aizstāv ar ieroci rokā un nelūgtu viesi var arī nošaut. Sestdien, apmēram, nedēļu pēc notikušā paviesojos Ventspils novada Vārves pagasta Zūru ciemā, kur no vietējiem uzzināju, ka zaglis pirms tam tai naktī jau bija apstaigājis citas mājas, saukta policija, taču zaglis nav notverts, līdz to ķēra zemnieka un mednieka Ērika raidītās skrotis.
"Neklausīja nevienu manu komandu"
TV3 raidījumam "Degpunktā" Ēriks notikumus atstāstījis tā – viņš pamodies un pa logu pamanījis, ka viņa automobilis "Dodge Ram" piebraukts pie mājas žoga. Ne tā, kā tas novietots parasti. Zaglis pagalmā jau bija pamanījies pikapu apskādēt, ietriecoties kokā. Izbraukt no pagalma traucējuši vārti, kurus zaglim bija sarežģīti atvērt. Sākotnēji viņš bija mēģinājis atlauzt arī sētu otrpus ēkai. "Sākumā es redzēju, ka pa manu teritoriju viens nepazīstams vīrietis iet man garām. Tai mirklī man bija jau ierocis rokās, es nezināju, kas viņš ir. Pusdivos naktī... Es viņam visu laiku teicu: "Gulies!" Arī krieviski teicu: "Ļežaķ!" Viņš uz to nereaģēja, virzījās uz mašīnas pusi visu laiku. Kad apstājās, laikam joprojām neticēja, ka man ir ierocis. Viņš tuvojās, nāca man jau virsū, es izšāvu brīdinājuma šāvienu gaisā, lai viņš tomēr saprot, ka man ir ierocis. Neklausīja nevienu manu komandu. Es teicu, lai guļas, lai iet suņu voljerā iekšā, kur būtu viņu iespundējis, bet viņš strauji kustējās uz manu pusi, un tad momentā – pie mašīnas. Gribēja atraut mašīnas durvis. Es tai brīdī nezināju, kas viņam mašīnā ir – ierocis vai kas, kas būtu vērsts pret mani."
Ēriks ir mednieks ar vairāku desmitu gadu ilgu stāžu. Ierocī bijušas septītā numura skrotis, kas domātas stendu šaušanai – šaušanai pa šķīvīšiem. "Tas virziens, kur raidīju, bija dibena apvidū. Tur bija sekundes simtdaļas, lai izvērtētu, ko man darīt tai mirklī, kad viņš taisījās jau vērt mašīnas durvis vaļā," "Degpunktā" stāstīja Ēriks.
Advokāts uzskata – Ēriks aizstāvējās
Valsts policijas Ziemeļkurzemes iecirkņa izmeklēšanas nodaļas galvenā inspektore Līga Šilova skaidro, ka pagaidām Ērika darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 125. panta 3. daļas – tīša smagu miesas bojājumu nodarīšana, kā dēļ iestājusies personas nāve. Tikšot vērtēta visa iegūtā informācija kopsakarībā un, iespējams, kvalifikācija var arī mainīties. Valsts policija vērtēšot nepieciešamās aizstāvēšanās iespējamību vai arī šķietamās aizstāvēšanās iespējamību, vai šaujamierocis ticis izmantots atbilstoši situācijai.
Taču advokāts Regnārs Jansons policijas noteikto pantu neuzskata par pareizu. Aizstāvja ieskatā 69 gadus vecais Ēriks aizstāvējies – nešāvis jau uzreiz virsū. Situācija jau visādi varējusi pagriezties. "Iedomājieties, ir nakts, svešs, neadekvāts vīrietis mēģina nozagt jūsu automobili. Ēriks ar zagli vairākas minūtes sarunājās, bet tas viņu neklausīja. Šāva gaisā – neklausīja, gluži pretēji – rāvās iekšā automobilī. Un ja nu tur būtu bijis ierocis? Arī lielais suns, kas parasti ir nikns pret svešiniekiem, bija pārbijies un nomucis stūrī. Ēriks tēmēja zemu, ne jau pa ķermeni vai seju. Trāpīja pa dibenu. Kad atbrauca neatliekamā medicīniskā palīdzība, zaglis pats piecēlās un iegūlās nestuvēs. Viņš nomira slimnīcā pēc daudzām stundām – pulksten 14.40. No kā? No ievainojumiem, narkotiku pārdozēšanas, kas tikušas konstatētas? Vai slimnīcā viņam sniedza nepieciešamo palīdzību? Nāves cēloni noteiks ekspertīze," komentē advokāts. Viņš zina teikt, ka zaglis bijis nedaudz vecāks par 40 gadiem, tikai pirms trijām dienām bija iznācis no cietuma, kur esot sēdējis par zādzībām un citiem noziegumiem. Pie viņa ieroci neatrada, tikai sazagtas mantas.
Apstaigājis jau citas mājas
Jāpiebilst, ka citi ciema iedzīvotāji jau bija saukuši policiju tajā naktī, jo konstatējuši zādzības. Taču policija zagli nav atradusi. Kad policisti braukuši projām, kādi ciema iedzīvotāji redzējuši, ka Ērika pagalmā aiz sētas kustas džips, bet padomājuši, ka tas ir saimnieks. Neienācis prātā, ka tas ir zaglis.
Ērika kaimiņiene Biruta, kas dzīvo pāris māju tālāk, man stāsta, ka viņas dēls pusdivpadsmitos padzirdējis, ka kaut kas dauzās pie žoga. Vispirms padomājis, ka ciprese lietū un vējā sitas gar žogu, bet pēc brīža tomēr sapratis, ka tas ir cilvēks. Paņēmis istabas slotu un gājis skatīties. Bet tur – piedzēries, netīrs cilvēks ap gadiem 40, dīvainu skatienu, staigājis uz visām pusēm, sitis ar kulaku pa verandu. Teicis – esot čomi veduši no Saldus un ne tur izlaiduši, vajagot tikt uz pansionātu "Selga" Ventspilī. Prasījis vēl uzsmēķēt un lūdzis izsaukt taksometru, jo viņa mobilajam telefonam baterija esot nosēdusies. Birutas dēls ar datora starpniecība arī taksometru izsaucis. Kad taksometrs pēc pārdesmit minūtēm atbraucis, no vēlā viesa nebijis ne vēsts. Birutas dēls samaksājis taksometra vadītājam 20 eiro un gājis gulēt.