Vietējie stāsta, ko Zūru ciemā paspēja nodarīt zaglis, ko vēlāk nošāva

Valsts policija pagājšnedēļ publiskoja informāciju, ka Ventspils novada Vārves pagastā naktī uz 23. jūniju kāds vīrietis ar medību ieroci sašāvis zagli, kurš vēlāk slimnīcā mira.

Šis notikums raisīja sabiedrības interesi, jo pie mums Latvijā nav ierasti tādi notikumi, kādi varbūt, piemēram, Amerikā nav retums – kad saimnieks savu īpašumu aizstāv ar ieroci rokā un nelūgtu viesi var arī nošaut. Sestdien, apmēram, nedēļu pēc notikušā paviesojos Ventspils novada Vārves pagasta Zūru ciemā, kur no vietējiem uzzināju, ka zaglis pirms tam tai naktī jau bija apstaigājis citas mājas, saukta policija, taču zaglis nav notverts, līdz to ķēra zemnieka un mednieka Ērika raidītās skrotis.

"Neklausīja nevienu manu komandu"

TV3 raidījumam "Degpunktā" Ēriks notikumus atstāstījis tā – viņš pamodies un pa logu pamanījis, ka viņa automobilis "Dodge Ram" piebraukts pie mājas žoga. Ne tā, kā tas novietots parasti. Zaglis pagalmā jau bija pamanījies pikapu apskādēt, ietriecoties kokā. Izbraukt no pagalma traucējuši vārti, kurus zaglim bija sarežģīti atvērt. Sākotnēji viņš bija mēģinājis atlauzt arī sētu otrpus ēkai. "Sākumā es redzēju, ka pa manu teritoriju viens nepazīstams vīrietis iet man garām. Tai mirklī man bija jau ierocis rokās, es nezināju, kas viņš ir. Pusdivos naktī... Es viņam visu laiku teicu: "Gulies!" Arī krieviski teicu: "Ļežaķ!" Viņš uz to nereaģēja, virzījās uz mašīnas pusi visu laiku. Kad apstājās, laikam joprojām neticēja, ka man ir ierocis. Viņš tuvojās, nāca man jau virsū, es izšāvu brīdinājuma šāvienu gaisā, lai viņš tomēr saprot, ka man ir ierocis. Neklausīja nevienu manu komandu. Es teicu, lai guļas, lai iet suņu voljerā iekšā, kur būtu viņu iespundējis, bet viņš strauji kustējās uz manu pusi, un tad momentā – pie mašīnas. Gribēja atraut mašīnas durvis. Es tai brīdī nezināju, kas viņam mašīnā ir – ierocis vai kas, kas būtu vērsts pret mani."

Ēriks ir mednieks ar vairāku desmitu gadu ilgu stāžu. Ierocī bijušas septītā numura skrotis, kas domātas stendu šaušanai – šaušanai pa šķīvīšiem. "Tas virziens, kur raidīju, bija dibena apvidū. Tur bija sekundes simtdaļas, lai izvērtētu, ko man darīt tai mirklī, kad viņš taisījās jau vērt mašīnas durvis vaļā," "Degpunktā" stāstīja Ēriks.

Advokāts uzskata – Ēriks aizstāvējās

Valsts policijas Ziemeļkurzemes iecirkņa izmeklēšanas nodaļas galvenā inspektore Līga Šilova skaidro, ka pagaidām Ērika darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 125. panta 3. daļas – tīša smagu miesas bojājumu nodarīšana, kā dēļ iestājusies personas nāve. Tikšot vērtēta visa iegūtā informācija kopsakarībā un, iespējams, kvalifikācija var arī mainīties. Valsts policija vērtēšot nepieciešamās aizstāvēšanās iespējamību vai arī šķietamās aizstāvēšanās iespējamību, vai šaujamierocis ticis izmantots atbilstoši situācijai.

Taču advokāts Regnārs Jansons policijas noteikto pantu neuzskata par pareizu. Aizstāvja ieskatā 69 gadus vecais Ēriks aizstāvējies – nešāvis jau uzreiz virsū. Situācija jau visādi varējusi pagriezties. "Iedomājieties, ir nakts, svešs, neadekvāts vīrietis mēģina nozagt jūsu automobili. Ēriks ar zagli vairākas minūtes sarunājās, bet tas viņu neklausīja. Šāva gaisā – neklausīja, gluži pretēji – rāvās iekšā automobilī. Un ja nu tur būtu bijis ierocis? Arī lielais suns, kas parasti ir nikns pret svešiniekiem, bija pārbijies un nomucis stūrī. Ēriks tēmēja zemu, ne jau pa ķermeni vai seju. Trāpīja pa dibenu. Kad atbrauca neatliekamā medicīniskā palīdzība, zaglis pats piecēlās un iegūlās nestuvēs. Viņš nomira slimnīcā pēc daudzām stundām – pulksten 14.40. No kā? No ievainojumiem, narkotiku pārdozēšanas, kas tikušas konstatētas? Vai slimnīcā viņam sniedza nepieciešamo palīdzību? Nāves cēloni noteiks ekspertīze," komentē advokāts. Viņš zina teikt, ka zaglis bijis nedaudz vecāks par 40 gadiem, tikai pirms trijām dienām bija iznācis no cietuma, kur esot sēdējis par zādzībām un citiem noziegumiem. Pie viņa ieroci neatrada, tikai sazagtas mantas.

Zaglis pagalmā jau bija pamanījies pikapu apskādēt, ietriecoties kokā. Izbraukt no pagalma traucējuši vārti.

Foto: No "Degpunkta.tv3.lv"

Apstaigājis jau citas mājas

Jāpiebilst, ka citi ciema iedzīvotāji jau bija saukuši policiju tajā naktī, jo konstatējuši zādzības. Taču policija zagli nav atradusi. Kad policisti braukuši projām, kādi ciema iedzīvotāji redzējuši, ka Ērika pagalmā aiz sētas kustas džips, bet padomājuši, ka tas ir saimnieks. Neienācis prātā, ka tas ir zaglis.

Ērika kaimiņiene Biruta, kas dzīvo pāris māju tālāk, man stāsta, ka viņas dēls pusdivpadsmitos padzirdējis, ka kaut kas dauzās pie žoga. Vispirms padomājis, ka ciprese lietū un vējā sitas gar žogu, bet pēc brīža tomēr sapratis, ka tas ir cilvēks. Paņēmis istabas slotu un gājis skatīties. Bet tur – piedzēries, netīrs cilvēks ap gadiem 40, dīvainu skatienu, staigājis uz visām pusēm, sitis ar kulaku pa verandu. Teicis – esot čomi veduši no Saldus un ne tur izlaiduši, vajagot tikt uz pansionātu "Selga" Ventspilī. Prasījis vēl uzsmēķēt un lūdzis izsaukt taksometru, jo viņa mobilajam telefonam baterija esot nosēdusies. Birutas dēls ar datora starpniecība arī taksometru izsaucis. Kad taksometrs pēc pārdesmit minūtēm atbraucis, no vēlā viesa nebijis ne vēsts. Birutas dēls samaksājis taksometra vadītājam 20 eiro un gājis gulēt.

Ap vieniem naktī Birutas dēls izdzirdējis troksni. Izrādās, vīrietis bija atgriezies. Atradis ārpusē nolikto atslēgu, atslēdzis verandu un caur to ielauzies blakus istabā. Birutas dēls sācis krieviski lamāties, viesis tā kā apjucis, un saimnieks viņu izmetis pa durvīm. Pašam Birutas dēlam arī bijis bail ar viņu vairāk krāmēties, jo nezinājis, vai viņam nav ierocis un vai pietiks spēka nelūgto viesi aizturēt. Izsaucis policiju, kas atbraukusi pēc 20 minūtēm, un tai visu izstāstījis. Tikai vēlāk uzzinājis, ka jau pirms vizītes pie viņa nelūgtais viesis paciemojies Zūru ciemā vēl pie citiem – vienam maciņu nozadzis, citam automobiļa logu izsitis, par ko gan dabūjis pa muti un dabūjis mukt.

"Vai varēju iedomāties, ka atgriezīsies"

Kā var noprast pēc tālākiem notikumiem, nakts ceļotājs virzījies ārā no Zūru ciema Ventspils virzienā. Nākamais viņu piefiksējis Aigars, kurš dzīvo ielas otrā pusē. Negaidīti ārā pa koridora atvērtajām durvīm rejot izskrējis viņa suns, atskanējis šāvienam līdzīgs troksnis, un suns smilkstēdams iemucis atpakaļ mājās. Aigars gājis ārā skatīties un ieraudzījis vīrieti ar zaļu mugursomu rokās. "Izskatījās pēc cietumnieka," vērtē Aigars. Vīrietis uzstājīgi, pat draudīgi krieviski prasījis smēķēt. Aigars nesmēķē, un viņam cigarešu nav bijis, viņam kļuvis bail no nakts viesa, pavirzījies tālāk. Tad vīrietis prasījis, kur Ventspilī ir Inženieru iela.

"Es atbildēju, ka līdz Ventspilij kādi 17 kilometri. Tāds jocīgs jautājums. Tad vīrietis sāka iet. Pavadīju viņu ar skatienu līdz pat pārsimts metru attālai ceļa zīmei, kas norāda, ka ciems beidzas. Domāju, ka viņš iet uz to savu Ventspili. Vai tad es varēju iedomāties, ka viņš atgriezīsies un dosies pie Ērika, kas dzīvo pirmajā mājā ielas pretējā pusē. Kas tur vēlāk notika, neredzēju un nedzirdēju, jo aizgāju gulēt," atceras Aigars.

UZZIŅA

Ko paredz likums par ieroču izmantošanu

* Ieroču aprites likuma 65. pantā teikts:

persona drīkst pielietot šaujamieroci kā galējo līdzekli vai pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci, lai

1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3) aizturētu personu, kura pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

Šaujamieroci drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus. Lietojot šaujamieroci, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

* Ieroču likuma 66. pantā teikts, ka pirms šaujamieroča izmantošanas jābrīdina par nodomu to pielietot vai jāizdara brīdinājuma šāviens.

Bez brīdinājuma šaujamieroci lieto, ja:

1) uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs;

2) uzbrukumā pielieto ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, vai izmanto mehāniskos transportlīdzekļus;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cita cilvēka dzīvība vai veselība.

Personai, kura izmanto vai izmanto šaujamieroci, jādara viss iespējamais, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību.

Par katru šādu šaujamieroča izmantošanas gadījumu personai nekavējoties jāziņo Valsts policijai, jāsaglabā notikuma vietas apstākļi un jāpaliek notikuma vietā. Ja ir cietušie, jāsniedz pirmā medicīniskā palīdzība un jānodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana.

* Ieroču likuma 7. pantā uzskaitīts, kādi ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi var tikt paredzēti pašaizsardzībai:

1) B kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri), kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to rūpnieciski ražotā munīcija, izņemot minētās kategorijas traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;

2) B un C kategorijas garstobra-gludstobra šaujamieroči un to rūpnieciski ražotā munīcija, kuras patronas čaulas garums nav lielāks par 76,2 milimetriem, izņemot minēto kategoriju traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;

3) E kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra gāzes ieroči un signālieroči (pistoles un revolveri), kas rūpnieciski ražoti gāzes ieroču munīcijas izmantošanai, kā arī tiem paredzētās salūtpatronas;

4) gāzes baloniņi;

5) elektrošoka ierīces, izņemot elektrošoka pistoles vai ierīces ar vadiem un elektrodiem.