-1.8 °C
13. jūlijā Likteņdārzā neparastā vietā – uz Saieta nama jumta (lietus gadījumā – Saieta namā) – norisināsies literāri muzikālā cikla "Likteņzīmes" otrais koncertuzvedums "Likteņzīmes. Knuts Skujenieks".
Dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis Knuts Skujenieks (1936–2022) nenoliedzami bija personība, kura tiktu ierakstīja jebkuras tautas zelta fondā. Literatūrkritiķes Intas Čaklās vērtējumā Knuta Skujenieka dzeja pieder pie nozīmīgākā, kas 20. gadsimta otrajā pusē tapis latviešu literatūrā (gan Latvijai atrodoties PSRS sastāvā, gan pēc valstiskās neatkarības atgūšanas). Tuvāku un tālāku kaimiņtautu interese par Skujenieka dzeju liecina, ka tā nav tikai nacionāla mēroga vērtība, bet viena no poētiski augstvērtīgākajām liecībām par cilvēku Austrumeiropā, totalitārismā un brīvībā, ārējos un iekšējos eksistences nosacījumos.
Koncertuzvedumā klausītājiem būs iespēja satikt vēl kādu Latvijai nozīmīgu un drosmīgu personību – Bruno Javoišu (1963. gada 5. decembrī viņš uzkāpa 76 metrus augstajā Rīgas radiotornī un Latvijas PSR karoga vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano Latvijas karogu, tādējādi protestējot pret Latvijas pārkrievošanu).
Abu personību satikšanās izsūtījumā ir dāvājusi Latvijas tautai ļoti interesantu, neparastu radošu projektu – Knuta Skujenieka un Bruno Javoiša atmiņas par padomju koncentrācijas nometni Mordovijā. Izdevniecībā "Neputns" klajā laista grāmata "Kārtis" lēģera kāršu kavas formātā – uz vienas kārts puses ir Bruno Javoiša lēģera reālijas attēlojošs zīmējums, uz otras – Knuta Skujenieka teksts. Šos Knuta Skujenieka rakstītos fragmentus koncertā dzirdēsim aktrises Ditas Lūriņas lasījumā.
Koncertā piedalīsies: Dita Lūriņa, Daumants Kalniņš, Romāns Vendiņš, Artūrs Noviks, kā arī Knuta Skujenieka līdzgaitnieks Bruno Javoišs.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
