Teju beigsies mācību gads, daudzi skolēni kārto gala eksāmenus un dosies dzīvē tālāk – ar skolas doto bagāžu. Un daudzi visu turpmāko dzīvi jutīsies pateicīgi saviem skolotājiem par stingrajiem pamatiem, kas likti dažādos mācību priekšmetos.
Sandra strādā Talsu Valsts ģimnāzijā, Gerda savukārt karjeru uzsākusi samērā nesen un patlaban darbojas Laucienes pamatskolā, kurā, starp citu, agrāk par sporta skolotāju strādāja arī viņas vecmāmiņa Rita. Visas trīs vienbalsīgi atzīst, ka tā nu ir profesija, kas iet roku rokā ar dzīvesveidu – ja neesi sporta entuziasts arī ārpus darba, visticamāk, ka ieinteresēt skolēnus neizdosies.
Arī sportā, kas ir ceļš uz aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. Tāpēc īstais brīdis stāstam par sporta skolotāju dinastiju trīs paaudzēs – vecmammu Ritu Rosu, mammu un meitu Sandru un Gerdu Zvirgzdiņām.
Sandra strādā Talsu Valsts ģimnāzijā, Gerda savukārt karjeru uzsākusi samērā nesen un patlaban darbojas Laucienes pamatskolā, kurā, starp citu, agrāk par sporta skolotāju strādāja arī viņas vecmāmiņa Rita. Visas trīs vienbalsīgi atzīst, ka tā nu ir profesija, kas iet roku rokā ar dzīvesveidu – ja neesi sporta entuziasts arī ārpus darba, visticamāk, ka ieinteresēt skolēnus neizdosies.
Rita ir Gerdas vecmamma no tēta puses, tāpēc vēl jo interesantāk, ka visas trīs darbojas vienā profesionālajā laukā. Rita gan šobrīd vairs nestrādā, taču visu savu darba dzīvi veltījusi izglītības un sporta nozarēm. Šai saimei lieliski piestāv teiciens "tāds tādu atrod" vai arī "likteņa pirksts", jo par sporta skolotājiem strādā arī Gerdas draugs un Gerdas brāļasieva. Kā tas tā sanācis?
Rita, Sandra un Gerda smejas, ka viņas pievelk līdzīgi domājošos: "Mēs arī kopīgo pasākumu laikā nereti apspriežam darbu – ko tu darīsi nākamajā sporta stundā? Kāds ir tavs plāns? Dalāmies pieredzē, atbalstām viena otru."
Gerdai šis ir trešais gads sporta skolotājas amatā un sākotnēji iejusties un būt pārliecinātai par sevi nenācās viegli – starts bija grūts, taču ļoti palīdzējis tas, ka pēc padoma var jautāt mammai un vecmammai: "Laucienes pamatskolā sāku strādāt tad, kad vēl tikai mācījos pirmajā kursā – trūka skolotāju, bija darba piedāvājums. Profesionālajā vidē tiku iemesta jau pašā ceļa sākumā un tad nu gan bieži vērsos pie mammas, jautāju, ko man tagad darīt…"