Nu jau mēnesi televīzijas kanālā TV3 otrdienu vakaros pulksten 21.45 var skatīties jaunu pārvērtību raidījumu "Restarts", kurā pavisam astoņi drosminieki piekrituši kameru priekšā ļauties būtiskām pārmaiņām attieksmē pret sevi, uzlabojot gan fizisko labsajūtu, gan ārējo izskatu. To izdarīt viņiem palīdz pieredzējušu un savā jomā ļoti kompetentu speciālistu komanda – dzīvesveida koučs Dana Gulbe, stiliste Laura Valuta, trenere Zanda Zariņa-Rešetina, kā arī uztura speciāliste Anna Rozīte.
Gadumija tradicionāli ir laiks, kad daudzi aizdomājas par jauniem mērķiem un apņemas dzīvot citādi nekā līdz šim, bet pavasarī vairumam šīs apņemšanās jau ir nomākusi ierastā rutīna un trūkst enerģijas īstenot labos nodomus. Dzīve atkal iegājusi vecajās sliedēs un zudusi ticība, ka paša spēkiem jelkad varēs tikt no tām laukā. Tādēļ talkā nāk pārvērtību raidījuma "Restarts" komanda, lai parādītu, ka, ieviešot ikdienā pavisam vienkāršas izmaiņas, ir iespējams savu dzīvi pozitīvi mainīt, un tajā arī ēšanas ieradumu maiņai ir nozīme.
Kas tevi pamudināja mācīties par uztura speciālisti? Vai mācoties Rīgas Stradiņa universitātē bija kāds Latvijas uztura speciālists vai pasniedzējs, kuram gribēji līdzināties?
Man jau sen bija interese par to, kā uzturs ietekmē mūsu veselību un pašsajūtu. To veicināja arī tas, ka jaunības dienās biju liela saldummīle un ar laiku sāku just šī ieraduma negatīvās sekas. Meklējot atbildes interneta dzīlēs, sapratu, ka lielāka skaidrība man nerodas, jo tur atrodamā informācija bieži vien ir ļoti pretrunīga. Tāpēc izlēmu, ka gribu iegūt pētījumos balstītas zināšanas, un Latvijā tāda iespēja bija Rīgas Stradiņa universitātē.
Vēl mācoties sāki piedalīties televīzijas šovos. Kā veidojās sadarbība ar televīziju – tiki uzaicināta vai pati meklēji, kur lietot iegūtās zināšanas?
Tā gluži nebija. RSU studiju gados es vairs nestrādāju televīzijā kā raidījumu vadītāja. Tieši pirms šīm studijām televīzijā biju nostrādājusi desmit gadus, vadot dažādus raidījumus un šovus, jo mana pirmā izglītība ir žurnālistikā. Bet RSU mācību laikā tiku aicināta uz dažādiem raidījumiem kā viesis.
Pašlaik esi raidījuma TV3 "Restarts" komandā. Kas tev jādara kameras priekšā, un kāda ir atgriezeniskā saite starp tevi un tiem, kam dod padomus? Viņi tos novērtē un ņem vērā?
Pirmkārt, kā jau strādājot ar jebkuru klientu, sākumā ir saruna, kuras laikā mans uzdevums ir noskaidrot, kādi katram dalībniekam ir lielākie izaicinājumi saistībā ar uzturu. Ko katrs vēlas mainīt vai uzlabot. Kad tas ir noskaidrots, es sagatavoju rekomendācijas un plānoju, ko no tā mēs arī pārrunāsim kadrā, ko kopā gatavosim, kas varētu būt noderīgs un palīdzēt konkrētajam dalībniekam. Varu teikt, ka visi dalībnieki ir lieli malači. Jo darbs ar sevi un ieradumu maiņa ir ļoti grūts darbs. Katrs paņēma sev to, kas tobrīd bija visvairāk nepieciešams. Man ļoti patika sadarbība pilnīgi ar visiem dalībniekiem.
2.4 °C



































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)










































































