2.3 °C
Trapenē svinīgi atklāta SIA "Līvena aptieka" aptiekas filiāle, kas turpmāk atradīsies "Doktorātā".
Notikums bijis svarīgs solis, lai nodrošinātu farmaceitiskās aprūpes pieejamību lauku teritorijā, jo kopš jūlija Trapenes pagasta iedzīvotāji bija palikuši bez aptiekas, raksta avīze "Ziemeļlatvija".
Uzreiz pēc atklāšanas vietējiem iedzīvotajiem bijusi iespēja apmeklēt aptieku un uzzināt par pieejamajiem pakalpojumiem. "Man tas ir patīkams jaunums. Laikā, kad palikām bez aptiekas, jutāmies tā, it kā mums laukos atkal kaut ko atņem nost.
Aptiekas pieejamība ir ļoti būtiska, it sevišķi tiem, kuriem grūti tikt uz pilsētu un pašiem nav automašīnas.
Arī pašai ģimenē aug mazi bērni un būtiski, ka saslimšanas gadījumā var aiziet uz aptieku, kas ir tepat uz vietas," uzsvērusi Sintija no Trapenes.
SIA "Līvena aptieka" valdes locekle Ingūna Gailīte stāstījusi, ka šī esot uzņēmuma otrā filiāle. Aptiekā Trapenē noteiktās darba dienās klientus apkalpos Kristīne Daņiļēviča, kura strādājot arī Palsmanes aptiekā. "Mums ir aptieka Smiltenē un aptiekas filiāle Palsmanē, tagad arī Trapenē. Lai nodrošinātu aptiekas pakalpojumus, mūsu darbiniece, kura strādā Palsmanes aptiekā, turpmāk apkalpos arī aptiekas klientus Trapenē. Tā kā līdz šim viņai netika nodrošināta pilna slodze, jo aptieka Palsmanē arī strādā trīs dienas nedēļā, tagad mūsu darbiniecei tāda būs," skaidrojusi I. Gailīte un uzsvērusi, ka aptiekas atvēršana esot atbalsts vietējiem iedzīvotājiem, nodrošinot nepieciešamos medikamentus un konsultācijas tuvu mājām.
Aptieka klientiem nodrošina recepšu un bezrecepšu medikamentus, valsts kompensējamos medikamentus, uztura bagātinātājus, kā arī preces skaistumam un labsajūtai. Zāļu sortimentu varēšot arī mainīt, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un nepieciešamību pēc kādiem citiem medikamentiem un veselību veicinošiem produktiem.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
