Reinis Pozņaks: Militārā rīcība jādefinē arī hibrīdkara situācijām

Ar plašu politisko atbalstu Eiropas Parlaments (EP) 22. janvārī apstiprināja ziņojumu par dronu un pretdronu spēju attīstību ES.

To bija sagatavojis un iesniedzis deputāts no Latvijas, EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) koordinators Drošības un aizsardzības komitejā Reinis Pozņaks.

Ziņojums tapis pēc vairāk nekā gada deputāta un viņa biroja intensīva darba, ietverot praktisku pieredzi no frontes dronu operatoriem, vizītēm pētniecības un ražošanas struktūrās, kā arī cieša dialoga ar politikas veidotājiem un industrijas pārstāvjiem visos līmeņos. Galvenie vēstījumi: pret Eiropu vērstā agresija, visticamāk, arvien palielināsies ar dažāda mēroga dronu uzbrukumiem, un Eiropai tam ir jābūt gatavai; ES rīcībā jau ir nepieciešamie instrumenti, lai šos draudus novērstu, taču tie mērķtiecīgi jāizmanto un jāattīsta atbilstoši mūsdienu realitātei.

Kas vēl ir šajā ziņojumā, kādēļ tas vispār ir tapis un kāda varētu būt tā tālākā virzība – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Reini Pozņaku.

Eiropas Parlamentā dokumenti ļoti reti saņemot teju 90% politiskā atbalsta. Jūsu gatavotais ziņojums ir viens no tiem. Kā to skaidrojat?

R. Pozņaks: Domāju, ka tas ļoti skaidri norāda uz tēmas aktualitāti. Neatkarīgi no ideoloģijas vai politiskās piederības arī EP deputāti apzinās, cik izšķiroša Eiropas drošībai ir dronu industrija. Tā vairs nav nākotnes tehnoloģija. Droni jau tagad būtiski ietekmē gan militāro drošību, gan civilās aizsardzības spējas. Turklāt mēs ar šo apdraudējumu ikdienā jau esam saskārušies – Latvijā, Polijā, Dānijā un citās valstīs. Pat Briseles lidostas darbību jau ir ietekmējuši sveši droni! Draudi ir reāli, un sekas izjutuši arī paši EP deputāti.

Droni kļūst pieejamāki, lētāki, tehnoloģiski attīstītāki, un tos izmantos gan valstis, gan organizācijas dažādos nolūkos, arī nedraudzīgos. 

Dronu radītie izaicinājumi nepazudīs līdz ar kara beigām Ukrainā, un to tagad jau saprot pilnīgi visi. Arī tie, kuri balsoja pret manu ziņojumu – pamatā kreisās ideoloģijas piekritēji, faktiski jau nebija pret atbalstu dronu industrijai, bet pret ES militarizēšanos.

Kas vēl konstatēts vai ieteikts ziņojumā? Kā vispār pie tā gatavošanas nonācāt?

Ziņojums piedāvā visaptverošu pieeju, sākot no mūsdienu kaujaslauka labākajām praksēm līdz dronu un pretdronu sistēmu iepirkumiem, finansēšanai un ražošanas jaudu attīstībai, kā arī ciešākai ES–NATO sadarbībai. Vairākās sadaļās ar konkrētiem piemēriem skaidrota nepieciešamība Eiropai stiprināt militārās spējas dronu un pretdronu sistēmu veidošanā, piemēram, lai aizsargātu arī kritisko infrastruktūru un uzlabotu noturību.

Uzskaitītas arī vājās vietas, piemēram, tas, ka 60% dronu detaļu izcelsmes valstis ir ASV un Ķīna, radot kritisku ievainojamību ES aizsardzības gatavībai un tuvāko noteikto drošības mērķu sasniegšanai. Lielākā daļa dronu montāžai nepieciešamo detaļu – pusvadītāji, jaudas tranzistori, magnēti, akumulatori, navigācijas mikroshēmas u. c. – pamatā nāk no trešajām valstīm. Tādēļ ES neatliekami jārisina jaunā tehnoloģiskā konkurence ar Krieviju un Ķīnu, jāaizsargā Eiropas piekļuve inovācijām un materiāliem, kas nepieciešami ilgtspējīgām dronu un pretdronu spējām. Tāpat ziņojumā arī norādīts, ka ES rīcībā jau ir nepieciešamie instrumenti, lai sekmīgi attīstītu dronu un pretdronu sistēmu ražošanu, taču tie ir mērķtiecīgi jāizmanto un jāattīsta atbilstoši mūsdienu realitātei.

EP darbojos arī Drošības un aizsardzības komitejā, turklāt tajā esmu savas grupas koordinators. Komitejas pamata darbs ir dokumentu izskatīšana, kas nāk no Eiropas Komisijas un citām ES struktūrām. Taču arī EP komitejas var pašiniciēt noteiktu skaitu ziņojumu, ko pēc tam izskata, apstiprina vai noraida.

Priekšlikumu ziņojumam par dronu un pretdronu spēju attīstību ES iesniedzu pagājušā gada sākumā. Iniciatīvas apstiprināšanas process ir diezgan sarežģīts, taču to saņēmu. Izpētes un materiāla vākšanas laikā kopā ar kolēģiem no mana biroja bijām Lielbritānijā, Kanādā un Izraēlā, protams, arī Ukrainā. 

Nepārspīlēšu, ka esam veikuši tūkstošiem zvanu, notikušas grūti saskaitāmas tikšanās.

Iegūtā materiāla pēcapstrādē un strukturēšanā palīdzēja arī mūsu komitejas speciālisti. Gala variants ir uz 54 lapām, bet līdz tam… Godīgi sakot, nebiju gaidījis, ka tas būs tik ļoti sarežģīti. Piemēram, no visām EP deputātu grupām saņēmām apmēram 600 priekšlikumus grozījumiem vai papildinājumiem, tad vēl komentāri no citām ES struktūrām, NATO. Kopumā ziņojuma gala versijas apstrādē un "montēšanā" pagāja apmēram pusgads.

Tad tagad būsiet pieprasīts eksperts šajos jautājumos?

Esmu ļoti paškritisks. Tomēr ceru, ka ziņojums nebūs tikai ķekša pasākums.

Kas ziņojumā ir būtiski jauns, salīdzinot ar iepriekšējo ES pieeju drošības un aizsardzības jautājumiem?

Problēma ir tā, ka ES ar drošības jautājumiem līdz šim EP sasaukumam praktiski nenodarbojās. Līdz ar to ES pārvaldei tā ir jauna lieta un jāmaina faktiski viss. Aizsardzība un drošība līdz šim bija pašu dalībvalstu kompetence. Kādēļ – par to jau ir daudz runāts un skaidrots.

Jā, tagad izpratne un arī rosība šajos jautājumos ir. Taču arī šim EP sasaukumam jau būs pagājis pusotrs gads, bet joprojām daudzās ar drošību saistītās jomās problēmu risināšana ir lēna. Formāli ņemot, nekas ES likumdošanā par aizsardzības tēmu mainīts nav – tā joprojām ir dalībvalstu rūpe. Tas, kas tiešām ir izdarīts – izveidota SAFE programma, faktiski fonds, no kura dalībvalstis var aizņemties izdevīgi un ilgtermiņā aizsardzības problēmu risināšanai.

Tomēr vēl viena liela problēma šobrīd ir tā, ka ES jau nav tādas militārās industrijas, lai visu nepieciešamo varētu nopirkt, pat ja nauda ir. Runājot tieši par droniem – to ražošana ir ļoti mainīga, attīstās ļoti strauji. Tehnoloģijas faktiski uz priekšu iet pa dienām. Lai gan daudz no tā, kas saistīts ar droniem, ir NATO pārziņā, arī Eiropas Savienība var spēlēt savu lomu. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt labvēlīgus apstākļus jaunākās paaudzes dronu attīstībai un ražošanai, kā arī gādāt, lai ražotājiem būtu pieejamas nepieciešamās izejvielas, tostarp mikroshēmas, arī finansējums.

Vēl kāds paradokss. Tos dronus, ko ES šobrīd ražo un tirgo Ukrainā, Eiropā nemaz nedrīkst tirgot sertifikāciju, testu, atļauju un visādu citu lietu dēļ, ko Ukrainā šobrīd, protams, neviens neprasa. Līdz ar to arī šeit ir milzīgs darbības lauks, kurā daudz ko vajag mainīt, vienkāršot, ļaut darīt un pielāgot procesa gaitā.

Cik gatava Eiropa šobrīd ir scenārijam, kurā dronu uzbrukumi notiek nevis kaujas laukā, bet Eiropas pilsētās vai pret kritisko infrastruktūru? Kādas mācības no kara Ukrainā ietekmējušas ziņojuma saturu visvairāk?

Droni kara gaitu Ukrainā ir mainījuši absolūti. Kas un kā tur tagad notiek – NATO to, protams, zina. Taču redzam arī to, ka droni tagad ir ierocis, ar ko terorizēt civiliedzīvotājus, un jāatzīst – pagaidām mums īsti nav ieroču sistēmu, kā pret to efektīvi cīnīties. Pret raķetēm ieroči ir, pret droniem – nav. Tas ir jāmaina, un kopumā virzība notiek. Arī mūsu poligonā Ādažos jau ir demonstrēti pārtvērējdroni, kas var notriekt šahedus. Tomēr, lai aizsargātu visas debesis, jābūvē plaša un komplicēta sistēma. Cik zinu, vienai pārtvērējdronu sistēmai darbības rādiuss šobrīd nav pārāk liels. Jāpanāk, lai pārklājums būtu pa visu dalībvalstu robežu.

Ukrainas pieredze rāda, ka visefektīvākajiem droniem darbnīcas jau ir frontes līnijā.

Lai arī Ukrainā ieroču iepirkumi notiek ļoti ātri, kamēr droni nonāk līdz frontei, tie jau ir jāuzlabo. Raidītāju uzstādījumi, pamatā viss, kas attiecas uz sakariem un kontroli, jāmaina nemitīgi. Arī jāpielāgo videi, jo armijas daļas mēdz cīnīties gan pilsētā, gan arī meža apstākļos, kur vadāmībai mēdz izmantot atšķirīgu specifiku.

Ko apstiprinātais dokuments nozīmē praktiski – vai tas dalībvalstīm paredz jaunus ieguldījumus, iepirkumus un industriālo attīstību?

Runājot tautas valodā, dokuments ir labs arguments "krist uz nerviem" atbildīgajām iestādēm, lai tās EP pieņemtajā ziņojumā norādītās problēmas risina. Arī pats to darīšu. ES gadījumā tā ir Eiropas Komisija, dalībvalstīs – vietējās valdības.

Esmu pārliecinājies, ka lietu virzība lielā mērā atkarīga no cilvēkiem, kuri par to atbild, nevis tikai noteikumiem vai likuma burtiem. Labas iniciatīvas un piemēri citiem ir arī pie mums, Latvijā. Kā vienu no tiem gribētu izcelt pērnruden atklāto Aizsardzības ministrijas Autonomo sistēmu kompetences centru. Tas varētu kalpot kā paraugs līdzīgiem risinājumiem citur Eiropā. Jo šādi kompetences centri nodrošina dronu uzņēmumus ar dažādām testēšanas iekārtām un pakalpojumiem, ko katram atsevišķi var būt dārgi un neizdevīgi pirkt. Dronos atšķirībā no citas militārās industrijas liels virzītājspēks un lielākie inovatori ir mazie un vidējie uzņēmumi.

Ziņojumā uzsvērts arī tas, ka dronu attīstībai un lietošanai nepieciešami atbilstoši speciālisti, kuru izglītošanai Eiropai jāpievērš daudz lielāka uzmanība – arī tā ir tēma, par ko jāiet un valdībām "jākrīt uz nerviem".

Kā ziņojums varētu ietekmēt civilās aizsardzības jomu – lidostas, ostas, enerģētikas objektus un sabiedriskus pasākumus?

Manuprāt, tas šobrīd ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Izpratni par to laikam vēl tā pa īstam tā arī nav izdevies izveidot. Vismaz EP vairākums uzskata – uzbūvēsim dronu sienu un viss būs atrisināts, būsim drošībā. Taču Ukrainā redzam – visu noķert nevar, kaut kas nokrīt uz ēkām, cilvēku galvām. Civilajā aizsardzībā ES ir labi plāni ugunsgrēkiem, plūdiem, dabas kataklizmām, taču pret hibrīduzbrukumiem joprojām nekā īsti nav. Ka arī šai problēmai vajag centralizētu pieeju – tādu izpratni pagaidām neredzu.

Pieredze, no kā mācīties, ir. Somija, Izraēla, citas valstis, kur izveidota agrīnās brīdināšanas sistēma un patveršanās vietas. Arī Latvijā un Lietuvā jau darbojas agrīnās brīdināšanas sistēmas jeb tā sauktā šūnu apraide caur mobilajiem tālruņiem, un tas ir solis pareizajā virzienā. Tomēr ES mērogā vēl ir viena cita, manuprāt, liela problēma – visu iesaistīto pušu aizsardzības plānos un algoritmos, ieskaitot NATO, militārajai darbībai definēti tikai divi stāvokļi: miera un kara laikā. Taču hibrīdkara stāvoklim nekāda statusa nav. Ka miera laikos būtu jāreaģē arī militāri – tas galvās vēl nav saslēdzies.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.