Rīgas Lielajos kapos pērn restaurēja Rīgas rātskunga un tirgotāja Hermaņa Ādama Krēgera dzimtas 19. gadsimta vidus neogotikas stila kapliču ar plašu pazemi. 

Šogad paredzēts ķerties pie nākamā objekta – ap 1860. gadu celtās tirgotāja un rātskunga Ludviga Reinholda Pihlava kapenes, zinātāju vidū sauktas arī par "mazo Pihlavu". "Visu uzreiz nevar. Nav ne jaudas, ne naudas. Tikai pa solītim," stāsta Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pieminekļu aģentūra" galvenais speciālists Lielo kapu jautājumos Jānis Galdiņš.

Kapliču pazeme

Pihlavu dzimtai Lielajos kapos ir divas kapličas – viena lielāka, otra mazāka, klasicisma stilā veidota. Tas arī ir "mazais Pihlavs", kura restaurācijai šī gada februārī izsludināts iepirkums, kam jāseko projekta izstrādei un praktisku restaurācijas darbu uzsākšanai. Jāatzīmē, ka 19. gadsimtā Pihlaviem piederējusi zeme Pierīgas Strazdumuižā, kur tie iekārtoja kokvilnas manufaktūru. 1884. gadā dzimtas pārstāve Johanna Karolīna Pihlava Strazdumuižas kungu nama ēkas uzdāvināja beztermiņa un bezmaksas lietošanai Rīgas Neredzīgo labdarības un izglītības biedrībai.