14. marts vēsturē un senās avīzēs. Jaunā dzelzceļa nospraušana

1925. gada 14. martā. Pirms 100 gadiem mērnieku, strādnieku un inženieru komanda no Glūdas stacijas dabā iemērīja pirmos trases kilometrus jaunbūvējamajai Krievijas standarta 1524 mm sliežu platuma Glūdas–Liepājas dzelzceļa līnijai, kas būtībā bija Jelgavas–Liepājas dzelzceļš, savienots ar Rīgu, Krustpili un Padomju Krieviju.

 Mietiņu dzīšana nospraužamajā nepilnu 180 km trasē bija sākta iepriekšējā dienā, 13. martā. Darbus sākot, pie stigas nospraušanas darbojās viena grupa – 15 strādnieki, divi inženieri, divi tehniķi un viens desmitnieks (brigadieris). Martā dienā nosprauda 2–3 kilometrus virzienā uz Dobeli un tālāk uz Lutriņiem, Saldu, Skrundu, Aizputi un Liepāju. Labākiem laika apstākļiem iestājoties, plānoja iesaistīt arī otru grupu. Vispirms līniju iezīmēja reljefa un šķēršļu ziņā sarežģītākajās vietās.

Jelgavas–Liepājas dzelzceļa līnija bija svarīgākais un veiksmīgākais starpkaru Latvijas dzelzceļu projekts. Nepieciešamība pēc tā izrādījās acīmredzama, kad Latvijai neizdevās vienoties ar Lietuvu par Mažeiķu dzelzceļa mezgla izmantošanu – cara laikos būvētais sliežu ceļš, kas savienoja Liepāju un Jelgavu, pēc robežu nospraušanas vienā posmā bija nonācis Lietuvas teritorijā. 

Jaunas līnijas būve atrisināja šo problēmu, deva ekonomisku grūdienu visam reģionam, turklāt atkal padarīja Liepāju par svarīgu tranzīta ostu.

Paša dzelzceļa būves darbus, piesaistot bezdarbniekus, sāka 1925. gada augustā, turpmākajos gados pakāpeniski atklājot preču un pasažieru transporta kustību pabeigtajos posmos. Trasei izvēlējās mazvērtīgākās zemes, lai samazinātu kompensācijas un potenciālos strīdus ar īpašniekiem. Tomēr bez protestiem un sūdzībām Saeimā, piemēram, no Aizputes pilsētas un Remtes pagasta puses, neiztika. Savukārt Valsts kontrolei šķita, ka jaunajai būvei paredzēts "ārkārtīgi liels administratīvais aparāts, kas ved uz aizdomām". Latvijai trūka arī pašmāju dzelzceļa būves inženieru. Procesā tas atspoguļojās atsevišķos nekvalitatīvi izveidotos posmos. Arī staciju un citu inženiertehnisko būvju izveide notika pakāpeniski, jo par svarīgākajām uzskatīja sliedes, ne ērtības. Visu Glūdas–Liepājas dzelzceļu atklāja 1929. gada septembrī. Projekts izmaksāja nepilnus 25 miljonus latu pie sākotnējiem aprēķiniem 18 miljoni latu.

"Jaunākās Ziņas", 1925. gada 14. martā

Jāpalīdz tautiešiem ārzemēs. Ārpus Latvijas uzturas vairāk kā 250 tūkst. latvju. Tas ir septītā daļa no visas mūsu tautas. Dzīvodami starp svešām tautām, šie latvji arvien vairāk zaudē sakarus ar dzimteni, aizmirst savu mātes valodu un pazūd savai tautai. 

Latvju tauta nav skaitliski tik liela, lai mēs varētu vienaldzīgi noskatīties nācijas izmiršanas gaitā. 

Mūsu diplomātiskām un konsulārām pārstāvībām vien šis darbs nav veicams. Tālab pēdējais laiks tautiešu glābšanas darbā piedalīties visai sabiedrībai. Šo neatliekamo darbu uzsākusi jauna biedrība – Latviešu kultūras veicināšanas un palīdzības biedrība latviešiem ārzemēs. Nedaudz darbības mēnešos jaunā biedrība paspējusi jau uzņemt plašus sakarus ar latvju kolonijām dažādās pasaules malās. Biedrībai pienāk simtiem vēstuļu, kurās visās skan viens sauciens, lai dzimtene neaizmirst savus dēlus svešumā. Daudzās vietās kolonijas ir tik nabadzīgas un kulturelā ziņā nomāktas, ka trūkst pat vienkāršu ābeču un skolas grāmatu, lai mācītu bērnus valodā. Ārzemju latvji priecīgi par katru literatūras sūtījumu, par katru siltu vārdu. Nebūsim vienaldzīgi pret saviem tautas brāļiem! Sniegsim tiem palīdzīgu roku viņu kulturelo tieksmju realizēšanā. – 15. martā p. 8 v. M. Ģildē notiek jaunās biedrības atklāšanas svētki. Lai sabiedrība silti atbalsta cēlo pasākumu.